Bērzciemā šajās dienās vairs nesmaržo pēc kūpinātām zivīm, vienīgi vējš no piekrastes nes uz tuvējo māju pusi degošu niedru dūmus. Vecs ,,Belarus” traktors, izpļāvis piekrastes niedres, ved tās uz kaudzi. Putni bēg. Zvejas laivas stāv malā, bet tie piekrastes zvejnieki, kas no rīta bija izgājuši jūrā, atgriežas dusmīgi – tīkli ir vienos dubļos un zivju nav.
“Es gribu pabrīdināt, lai cilvēki pretī Bērzciemam jūrā neiet.
Visu mūžu dzīvojot, es tādus tīklus neesmu redzējis. Tie visi ir traktora izmīcītie dubļi, kas tiek nesti no krasta jūrā iekšā. Un tas turpināsies ļoti ilgi. Zivis pilnībā aiziet no krasta. Mums zvejniecība jāizbeidz. Zivis tādā ūdenī nedzīvos,” saka Bērzciema piekrastes zvejnieks Andris Cīrulis.
Līdz šim tīklos labi nāca butes. Ap 30 kilogramiem vienā zvejas reizē. Šorīt bija divas.
Engures pagasta pašvaldībā apgalvo, ka pie niedru izpļaušanas projekta ķērušies, iedzīvotāju mudināti. Saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atbalsts un 9 tūkstoši eiro no Vides aizsardzības fonda.
“Diemžēl niedre ir gana ekspansīva suga, kas slīkšņās ieviešas un izspiež ārā visas klasiskās piejūras sugas kā žerāra done vai jūrmalas pienzāle, kas ir īsa auguma audziņi, kuri ir piemērojušies iesāļajām augsnēm un jūras uzplūdiem un atplūdiem. Ir doma, niedrāju nopļaujot vairākus gadus pēc kārtas, panākt, lai tas zālājs būtu labāks, skaistāks un vērtīgāks gan vietējiem, gan putniem,” skaidro DAP vecākais vides inspektors Kārlis Lapiņš.
Tikmēr zvejnieki uzskata, ka niedrāju pļaušana ir bezjēdzīgs darbs un lieka naudas tērēšana. “Niedres katru gadu iesalst ledū, ledus viņas nolauž. Pavasarī tās ataug. Tagad tās tiek brutālā veidā ar traktoru pļautas. Daļa aiziet jūrā, daļa savesta kaudzēs un dedzināta. Dūmi iet cilvēku mājokļos,” saka Cīrulis.
Lauku konsultāciju centra Apgāda vadītāja Iveta Tomsone atzīst, ka nevienā citā piekrastes zvejniekciemā šādus postījumus nav redzējusi. Arī Igaunijas piekrastē niedres aug un tās neviens nepļauj. Bet Vācijā niedres speciāli ieaudzējot dabas aizsardzības nolūkos.
“Bija milzīgi gulbju bari, bija pīļu ģimenītes. Projekts realizēts klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā. Tajā pašā laikā, dedzinot niedres, tiek piesārņots gaiss. Savdabīgi šī projekta realizācija tiek veikta,” uzskata Tomsone.
Dūksnājs, kas izveidojies piekrastē, šobrīd nepatīk nevienam. Taču tas viss tiekot darīts nākotnes labā.
“Zvejnieki domā īstermiņā. Mēs katrs gribam apgādāt savu ģimeni un neskatāmies uz nākotni. Bet ne jau velti pasaules dabas organizācijas ceļ trauksmi, ka iet dabā aizvien sliktāk, sugu paliek aizvien mazāk. Un šī ir viena no tām retajām vietām, kur atrodas aizsargājamie biotopi,” norāda DAP Izglītības speciāliste Aija Balandiņa.
Niedru pirmreizējā pļaušana būs beigusies, septembrī pļaušot otrreiz. Šogad tam no Vides aizsardzības fonda atvēlēti 9 tūkstoši eiro. Zvejnieki lēš, ka uzvandīto dubļu dēļ zivju piekrastē varētu nebūt pat vairākus mēnešus. Turpmāk jādomā, par kādiem līdzekļiem dzīvot un kam prasīt kompensācijas par neiegūto lomu. Projekts uzjundījis dūņas ne tikai piekrastē, bet arī bērzciemiešu starpā.
