Panorāma

Ziņo par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvājumu

Panorāma

Panorāma

Liedz Latvijas bērnu adopciju uz ASV

Bērnus no Latvijas vairs nevarēs adoptēt uz ASV; adopcija uz ārvalstīm kļūs sarežģītāka

No nākamā gada 1. jūlija bez vecāku gādības palikušos Latvijas bērnus vairs nevarēs adoptēt uz ASV. Arī attiecībā uz citām pasaules valstīm ieviesti stingrāki nosacījumi par bērnu adopciju. To paredz Saeimā ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

ĪSUMĀ:

  • Saeima lēma padarīt sarežģītāku Latvijas bērnu adopciju uz ārvalstīm.
  • Tostarp būs aizliegta bērnu adopcija uz ASV.
  • Tieši uz ASV pēdējos gados devušies gandrīz visi no Latvijas adoptētie bērni.
  • Paredzēts dubultā pārliecināties, ka došanās prom patiesi atbilst bērna vislabākajām interesēm.
  • Tāpat plāno būtiski stiprināt pēcadopcijas uzraudzību.

Atbalstītās izmaiņas nosaka, ka likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija, un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Pret šādu normu iebilda vairāki parlamentārieši, norādot, ka tas būtībā aizliedz bērnu adopciju uz ASV, savukārt atļauj adopciju uz tām pasaules valstīm, piemēram, Baltkrieviju, kur šīs konvencijas ir ratificētas. 

Saeimas deputāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) pauda neizpratni, ka valstis, kuras tiesiskuma ziņā ir neattīstītas, varēs adoptēt bērnu no Latvijas, bet

attīstītās valstis, kuras nav ratificējušas iepriekš minētās konvencijas, piemēram, ASV – nevarēs.  

“Attīstībai/Par!" iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka šī jaunā redakcija turpmāk neļaus bērnus adoptēt uz ASV. 1995. gada 16. februārī bijusī ASV Valsts sekretāre Madlēna Olbraita parakstīja konvenciju no ASV puses, taču tā joprojām neesot ratificēta. Atsaucoties uz skaidrojumu izdevumā " Jurista Vārds", partiju apvienībā norādīja, ka iemesls esot procesuālas dabas un saistīts ar ASV likumdošanas specifiku.

Taču saskaņā ar jaunajiem grozījumiem Latvijas adopcijas procesā šis aspekts izrādīsies nepārvarams šķērslis bērnam ceļā uz potenciāli jaunu ģimeni ASV, pauda “Attīstībai/Par!”.

Vienlaikus partiju apvienībā akcentēja, ka uz ASV, saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) sniegto informāciju, dodas lielākā daļa bērnu no Latvijas, kas tiek adoptēti uz ārzemēm.

Arī opozīcijas deputāti Regīna Ločmele (“Saskaņa”) un Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) kritizēja šādu ieceri, sakot, ka tas ir mēģinājums aizliegt adopciju uz vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Ločmele skaidroja, ka tas tiek motivēts ar to, ka Latvijas bāriņtiesām nav iespējas pārbaudīt un sekot līdzi tam, kā dzīvo bērns pēc adopcijas.

“Vai mēs patiešām domājam, ka tikai dēļ tā, ka ASV nepievienojās ANO konvencijai par bērnu tiesībām, bērni tiks apdraudēti un bērnu aizsardzība ASV tiks nodrošināta zemākā līmenī nekā citās valstīs, visās tās trešās pasaules valstīs, kas ir šīs konvencijas dalībnieces.” pauda Cilēvičs.

Turpmāk adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.

Grozījumi nav vērsti uz kādu konkrētu valsti

LM parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, grozījumi nav vērsti uz kādu konkrētu valsti. 

“Ir trīs priekšnoteikumi, lai būtu iespējama ārvalstu adopcija. Šis lēmums nav vērsts uz kādu konkrētu valsti. Šis ir atbildīgs iekšpolitisks lēmums, kas ir precīzi mērķēts uz bērnu tiesību aizsardzības nodrošinājumu ārvalstīs. Jo līdz šim brīdim mēs saņēmām ziņas, ka tie bērni, kas nonāk adopcijā [ārzemēs], dažreiz tur arī nepaliek – dažreiz tiek pāradoptēti. Mēs nevaram garantēt šo bērnu drošību šobrīd, ja mums nav šo trīs filtru,” norādīja Zālīte-Grosa. 

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm.

“Tajā brīdī, kad mēs sašaurinājām iespēju, ka no audžuģimenēm nedrīkst ņemt bērnus, krietni saruka pieprasījums pēc šiem bērniem. Un tur arī slēpjas šis mīts, ka šie ārvalstnieki vēlas slimus, pusaudžus un tā. Varbūt kāds, bet lielākoties arī viņiem ir vajadzīgi sakopti un brīnišķīgi bērni,” pauda Zālīte-Grosa.

Likums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktās adopcijas procesa uz ārvalstīm lietās būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.

Likuma grozījumus atbalstīja 59 deputāti, bet pret izmaiņām bija 18 parlamentārieši, divi deputāti atturējās no balsošanas. 

Stiprinās uzraudzību

Turpmāk bērna dzīvei ārvalstīs sekos līdzi līdz pat pilngadības sasniegšanai, līdzšinējo divu gadu vietā.

Praksē ne reizi vien nācies pārliecināties, ka uzraudzība bijusi formāla, kas liek domāt, ka ne vienmēr uzraugošajām iestādēm ir bijusi zināma patiesā aina.

“Manā praksē ir bijis gadījums, kad mēs esam vērsušies tiesā, lai šo adopciju atceltu. Kā bāriņtiesas darbinieki mēs izgājām ļoti smagam tiesas procesam cauri, ar visu bērnu pieprasīšanu un atgriešanu. Cik es zinu, ir arī gadījumi, kad pēc šīs pēcadopcijas uzraudzības notiek pāradopcijas gadījumi. Notiek dažādas citas lietas, kas nav bērna interesēs,” skaidroja Bāriņtiesu asociācijas priekšsēdētāja, Smiltenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere.

Vēl jaunā kārtība paredz, ka lēmumu par adopciju turpmāk pieņems ne vien bāriņtiesa un Labklājības ministrija, bet arī jaunizveidojama Ārvalstu adopcijas komisija, kas sniegšot neatkarīgu atzinumu.

KONTEKSTS:

2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.

Tikmēr Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja liegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz brīdim, kad likumdošana tiks uzlabota. Iecere raisīja asas diskusijas parlamentā, iebilda arī tā laika labklājības ministre Ramona Petraviča.

Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā – aptuveni 40. 

Tāpat pirms trim gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču vēlāk ministrijā atzina, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.

Saeimas atbildīgā komisija tādēļ vienojās uzlabot Latvijas bērnu adopcijas uz ārvalstīm kārtību un pēcadopcijas uzraudzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt