"Šī nauda ienāks bērnu krājkontos. Krājkontā viņš bez saskaņojuma ar mums un bāriņtiesu rīkoties ar šo naudu nevarēs. Piemēram, ja viņš izdomās iegādāties velosipēdu, tad mēs šo jautājumu apspriežam, saskaņojam ar bāriņtiesu un pērkam velosipēdu.
Pats galvenais, lai tas būtu atbildīgi, nevis kāda mirkļa iegriba,"
stāstīja Rīgas Bērnu un jauniešu centra vadītājs Kaspars Jasinkēvičs.
Ja bērns vēlēsies – naudu varēs uzglabāt kontā un izmantot vēlāk, piemēram, pēc pilngadības sasniegšanas. Citāda kārtība būs Latvijas bērnu SOS ciematos, kur ir ģimeniskā aprūpe. Tur nauda būs SOS mammu pārziņā, norādīja Īslīces ciemata vadītājs Gatis Matulevičs.
"Mums katru vasaru ir tāda opcija kā ģimeņu nometnes. Mēs ļoti ceram, ka tas piepildīsies. Tas nozīmē, ka mamma brauc ar saviem bērniem kaut kur pie jūras vai kādiem ūdeņiem, īrē telpas, kur viņi var pavadīt laiku ārpus ciemata. Ņemot vērā to, ka gadu bērni ir nosēdējuši mājās, šī būtu laba lieta, ko mēs varētu realizēt. Daudzas mammas ir izteikušas tādu vēlmi," stāstīja Matulevičs.
Viņš norādīja, ka ciematos ieklausīsies arī bērnu vēlmēs, – ir bērni, kas vēlas jaunu velosipēdu vai kādu viedierīci. Arī šeit sekos, lai nauda tiek izlietota lietderīgi.
Krāslavas Bērnu sociālās rehabilitācijas centrā "Mūsmājas" pusaudžiem jau esot sen skaidrs, kur pabalstu izlietot, – aktuālākie ir jauni mobilie telefoni, kas daudziem bērniem jau novecojuši un noderēs mācību procesā. Mazākiem bērniem veikt izvēli palīdzēs centra personāls, pastāstīja centra vadītāja Ērika Geka.
"Bērnunamā ir tā, ka mums ir pietiekoši kopējo mantiņu, bet bērna personīgo mantiņu [nav].
Varbūt kāds dzimšanas dienā uzdāvina. Bet, ja viņš grib sev riteni vai skrituļslidas... Un, jā, gribētos attiecībā uz šo naudu zināt, vai būs kādi metodiskie norādījumi. Ja ministrijā norāda, ka veiks pārbaudes izlases kārtā, – mums ir jāzina, kas būs nepieciešams, kā to uzskaitīt," klāstīja Geka.
Labklājības ministrijā tiešām veiks pārbaudes izlases kārtā. Aprūpes iestādes kontā saņemtā finansējuma izlietojums jāuzskaita par katru bērnu atsevišķi, paskaidroja ministrijas Bērnu un ģimenes politikas vecākā eksperte Rita Paršava.
"Šis pabalsts tiek uzskaitīts konkrēti pret katru bērnu. Viņš ir jāiegrāmato sistēmā attiecīgi katra bērna vārdam uzvārdam, un izlietojums jāveic attiecīgi pret katru bērnu. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka iestādes vadītājs nav izlietojis atbalstu tam paredzētajam mērķim un nav noskaidrojis bērna vajadzības un viedokli, tad uzdos novērst nepilnības vai pārkāpumus," sacīja Paršava.
Kopumā Latvijā pabalstu saņems aptuveni 700 ārpusģimenes aprūpē esošie bērni. Ieslodzījumā mītošiem nepilngadīgajiem nauda ienāks vecāka vai aizbildņa kontā, kurš ar to varēs brīvi rīkoties.
KONTEKSTS:
Valdība akceptēja un Saeima apstiprināja vienreizēju 500 eiro pabalstu par katru bērnu. Pabalstu bija iecerēts maksāt par kopumā 364 097 bērniem, un šim mērķim bija plānots tērēt 182 miljonus eiro. Saeimas deputāti pieprasīja valdībai 500 eiro pabalstu izmaksāt arī bērniem aprūpes iestādēs. Pēc tam par to vienojās arī valdība.