Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aizdomīgi iepirkumi - hroniska kaite jau kopš "Rīgas satiksmes" pirmsākumiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

„Rīgas cirks” 130.jubilejas priekšvakarā: apšaubīts un apņēmīgs

Sistēmas bērni 2018 gadā: Pārmaiņas sistēmā un cilvēku domāšanā

Bērnunami beidzot tukšojas. Kas «sistēmas bērniem» mainījies 2018. gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šis gads sabiedrisko mediju aizsāktajai tēmai par "Sistēmas bērniem" bijis pārmaiņu pilns. Pēc tam, kad 2017. gadā izgaismoti dažādi pārkāpumi bērnunamos, joprojām norit tiesu darbi. Tomēr izmaiņas notiek, sabiedrība ir sadzirdējusi to, ka bērniem nav jāaug institūcijās, tādēļ šogad ir arī lēmumi par arvien jaunu bērnunamu slēgšanu, un bērnunamos dzīvojošo bērnu skaits gada laikā samazinājies par aptuveni četriem simtiem.

Sava artava tam ir arī šogad izveidotajai kustībai "Plecs", kur vecāki, kas nolēmuši savā ģimenē uzņemt bērnu no bērnunama, var iegūt visu nepieciešamo informāciju un atbalstu. Arī Labklājības ministrija (LM) ieviesusi dažādus jaunus atbalsta instrumentus un palielinājusi finansiālo atbalstu ģimenēm, kas nolēmušas pie sevis uzņemt bērnu no bērnunamiem.

Kapseļu ielā izaicinājumu un pārmaiņu gads

Kad vēlā decembra pēcpusdienā Latvijas Radio ierodas Kapseļu ielas bērnunamā, ārā jau ir satumsis. Ieejot piesnigušajā pagalmā pa rūpīgi no sniega notīrītu taciņu, Latvijas Radio dodas uz galveno ieeju, kurai blakus ir ar Ziemassvētku lampiņām izgaismota egle. Kapseļu ielas bērnunamā uzreiz sagaida tās vadītāja Ilze Dzene. Viņa smaidīga sniedz roku un aicina tālāk. Ieejot bērnunamā, viss ir gaišs, plaša uzgaidāmā telpa.

Nupat bērnunama bērniem, darbiniekiem un tām ģimenēm, kas pie sevis uzņēmušas bērnus, noslēdzies Ziemassvētku pasākums. Dzene ar prieku saka – koncerts notika ārpus bērnunama telpām un tur uzstājās daudzi Latvijā zināmi mūziķi. No pasākuma Dzenes kabinetā sanesti pāri palikušie gardumi – piparkūkas, mandarīni, dažādi dzērieni, arī kāda dāvana, kuru nepaspēja vēl pasniegt šeit dzīvojošam bērnam.

Kapseļu ielas bērnunamā jeb pilnajā nosaukumā valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiālē "Rīga" dzīvo bērni, kuriem konstatētas garīgas vai fiziskas problēmas. Šobrīd tur mitinās 40 bērnu, vēl pērn – vairāk nekā 50. Dzene par Kapseļu ielas bērnunama vadītāju kļuva pēc tam, kad pēc konstatētiem pārkāpumiem no amata tika atstādināta iepriekšēja bērnunama vadītāja un Dzene no aprūpētājas kļuva var iestādes vadītāju.

"Man personīgi šis ir bijis smagu izaicinājumu gads. Un caur šiem smagajiem izaicinājumiem ir notikušas arī ļoti pozitīvas lietas," stāsta Dzene.

Viņa atzīst, ka šis "sistēmas bērnu" jomā bijis pārmaiņu gads. Un pozitīvākais visā ir tas, ka vairāki Kapseļu ielas bērni šogad atraduši.

"Un šīs ģimenes ir bijušas brīnišķīgs paraugs mums visiem. Un kā šīs ģimenes ir satikušas bērnu un kā šis bērns ir saticis ģimeni, tas ir tas pozitīvais, kas ir noticis šeit, šajā brīdī Kapseļu ielā," stāsta Dzene.

Bērnunami kļuvuši atvērtāki sabiedrībai

Bērnunami šogad arī kļuvuši atvērtāki sabiedrībai. Ja vēl pavisam nesen tā bija vieta, par kuru mēs zinājām ļoti maz, dzīvē tur ielūkoties gandrīz nebija iespējams, tad šobrīd Kapseļu ielā katru mēnesi tiek rīkoti arī atvērtie pasākumi.

"Tas rada atvērtību, tādā veidā vairāki bērni ir atraduši ģimenes un ģimenes bērnus. Ne tikai filiālē "Rīga", bet arī citās filiālēs, jo mēs aicinām arī citu filiāļu bērnus no valsts aprūpes centriem, ne tikai Rīgas, arī Liepājas, Daugavpils. Bet tā ir maza daļa. Un tas, kā es redzu nākotnē šos atvērtos pasākumus, ko es redzu, kas tajos pietrūkst, ka vēl vairāk jāveicina diskusija,” uzskata Dzene.

Tāpat šis ir pirmais pilnais gads, kad bērnunamos uzņem brīvprātīgos. To pērnā gada beigās ieviesa LM, un atsaucība šeit ir liela – aktīvi brīvprātīgie ir vairāk nekā 20.

Brīvprātīgo uzdevumi ir dažādi – gan darboties ar bērnu aprūpi un pavadīt bērnus uz pasākumiem, gan veikt praktiskus darbus.

"Šie brīvprātīgie ir tādi jau kā mūsu ikdienas sastāvdaļa. Viņi patiešām nāk un ar šiem bērniem kopā darbojas. Kopā ar bērniem slimnīcās pavada laiku dienās un naktīs. Viņi ir tiešām mūsu daļa, bez kuras es vairs nevaru iedomāties savu ikdienu. Ja ir kāda problēma, kuru ar darbiniekiem nevaram atrisināt, ņemot vērā šos resursu trūkumus, piemēram, nodrošināt bērnam piesaistes personas slimnīcā, ir zvans brīvprātīgajam."

Brīvprātīgie gan vairs nav nepieciešami Jelgavas bērnunamam, jo to nolemts likvidēt, stāsta tagadējā iestādes vadītāja Inese Kovaļevska. Tieši šeit izgaismojās dažādas nepilnības bērnunamu sistēmā, un tas bija sākums vēlāk jau plaši atspoguļotajam "sistēmas bērnu" tematam. Pēc pārkāpumiem toreiz no amata atkāpās un tika sākta krimināllieta pret iepriekšējo bērnunama vadītāju. Bet šobrīd Jelgavas bērnunamu jau gandrīz gadu vada Kovaļevska.

Viņa stāsta, ka, ja pērn bērnunamā bija ap 50 bērnu, tad gada laikā izdevies to samazināt tiktāl, ka to uzturēt vairs nav nepieciešams.

"Aizbildniecībā tika nodoti septiņi bērni, daudzi bērni atgriezās pie bioloģiskajiem vecākiem – 13. Tika atrastas audžuģimenes deviņiem bērniem, adoptēti trīs. Divas ģimenes mums dzīvo SOS ciematā un septiņi bērni ir sasnieguši pilngadību šī gada laikā. Četri bērni no tiem vēl uzturas iestādē un gaida pašvaldības dzīvokli,” skaidro Kovaļevska.

Kovaļevska gan neslēpj, ka tieši uz tādu mērķi arī gāja – lai bērniem nebūtu jādzīvo institūcijā, bet būtu pie ģimenes. Šogad arī lemts, ka slēgs bērnunamu "Stikli" Ventspils novadā, jo tur lielākā daļa dzīvojošo bērnu bija no Rīgas, ne Ventspils novada. Pēc slēgšanas gada nogalē Rīgas dome sola šiem bērniem nodrošināt grupu dzīvokļus.

Mainījusies arī sabiedrības attieksme

Liela artava tam, lai arvien vairāk bērniem nebūtu jādzīvo bērnunamos un tos slēgtu vēl biežāk, ir pēc 2017. gada labdarības maratona "Dod pieci" izveidotajai kustībai "Plecs".

"Tā mūsu lielā ambīcija, pagājušogad visu uzsākot, bija panākt to, ka ir nevis viena ģimene uz sešiem bērniem, bet sešas ģimenes uz vienu bērnu," stāsta "Pleca" stratēģiskais vadītājs Jānis Erts. Viņš saka, lai to panāktu, bija arī jāmaina sabiedrības domas par bērnunamiem.

"Paši atceramies, ka īstenībā tikai pirms pusotra gada bija normāli, bieži vien pat politiķi teica, ka bērnunams arī ir risinājums, un sabiedrība, iedomājoties par bērnunamiem, bieži vien pirmām kārtām domāja, kādu rotaļlietu aizvest," stāsta Erts.

Tomēr šā gada laikā tas ir kardināli mainījies, secina Erts. Sabiedrība ir mainījusies, tā ir parādījusi, ka tā var mainīt sistēmu un var panākt, ka bērnunami vairs nav vajadzīgi.

"Šī gada laikā mainījušies arī politiskie uzstādījumi un ministriju mērķi ir mainījušies. Ja agrāk viņiem bija 2030 plānā panākt, ka 10% ārpusģimenes bērnu ir bērnunamos, tad tagad viņi ir pārmainījuši šo mērķi uz to, ka tiešām bērnunami vairs nav vajadzīgi," skaidro Erts.

Par šajā gadā paveikto runā arī skaitļi. Ja vēl pērn bērnunamos atradās aptuveni 1200 bērnu, tad šobrīd bērnunamos dzīvo no 800-900 – skaitļi ir tikai provizoriski, jo tos precīzi varēs zināt tikai gada sākumā, kad tos apkopos. Precīzus skaitļus gan zina kustība "Plecs". Tieši ar viņu palīdzību mājas šogad jau atraduši 60 bērni. Nopelns tam ir arī tas, ka ir mainījies veids, kā ģimenes bērnunama bērnus satiek.

"No tā, ka agrāk tas bija bērniem traumatiski caur, tā teikt, dosjē principu, ka tev atsūta bērna dosjē un tad tu izvēlies un lielā mērā, jo vecāks bija bērns, jo mazāka iespēja bija satikties. (..) Pagājušogad teica, ka nav iespējams mainīt adopcija procesa pieeju, šogad tas ir mainījies. Kā arī mēs esam panākuši, ka šogad vecāki nu jau tiešām vairs nav vieni. Mums ir atbalsta centri pa visu Latviju," skaidro Erts.

Ģimenēs vairāk uzņem vecākus bērnus 

"Plecs" arī secinājis, ka šobrīd uzņemošās ģimenes vairs neatgriež bērnus atpakaļ bērnunamos.

Ja vēl nesen katrs piektais bērns pēc dažiem mēnešiem atgriezās bērnunamā, jo audžuģimene kādu iemeslu dēļ savas domas mainīja, tad šobrīd ar mentoru palīdzību šādu gadījumus vairs nav.

Joprojām vecāki lielākoties savā ģimenē vēlas uzņemt mazus bērnus. Tomēr šobrīd vieglāk mājas ir atrast arī tiem, kas jau iet skolā.

"Ja agrāk bija, teiksim tā, neformāli, bērnam virs trīs gadiem jau cerības [atrast ģimeni] izgaist, tad šobrīd, pamainot satikšanās procesu, veidojot to tādu, ka ir tiešām iespēja satikšanās brīnumam, vecums palielinās līdz astoņiem līdz desmit gadiem. Nu jau mēs esam iegriezuši to, ka izteikti bērniem līdz sešiem, septiņiem gadiem jau sāk parādīties vecāku rinda," stāsta Erts.

Un "Plecs" secinājis arī to, ka ir mainījies ģimenes profils, kas nolemj uzņemt pie sevis bērnu no sistēmas. "Pleca" mentoru programmas koordinatore Aija Zosule ir tā, kas redz jaunās ģimenes, kuras ir gatavas uzņemt pie sevis bērnus, un secinājusi: "Vairāk kļūst ģimeņu, kas līdz šim nav bijušas saistītas ar sistēmu, ne ar ārpusģimenes aprūpes iestādēm."

Tas nozīmē, ka šo problēmu ir sadzirdējušas arī tās ausis, kuras iepriekš par "sistēmas bērniem" nebija tik daudz dzirdējušas. Zosule arī norāda, ka audžuģimenes kļūst gados jaunākas.

"Ja līdz šim tad cilvēki, kuri jau ir izaudzinājuši savus bērnus, kuri jutās tādi pārliecināti, kuriem ir darba pieredze, kuri bieži vien saistīti ar sistēmu, bija internātskolas pedagogi vai bērnu nama darbinieki, tādi pieredzējuši un juta sevī spēkus, tad šobrīd tie ir gados jaunāki cilvēki," secina Zosule.

Ģimenēs vairāk nonāk arī bērni ar invaliditāti

Arī Ilze Dzene no Kapseļu ielas bērnunama atzīst, ka cilvēki kļuvuši atvērtāki. Tomēr bērnus ar kustību vai garīgiem traucējumiem joprojām lielākoties gatavas pieņemt ir pieredzējušas ģimenes.

"Filiālē "Rīga" mēs esam sastapušies, ka te lielākoties ir jau audžuģimenes, kuriem jau ilgstošā laikā ir bijuši bērni vairāki. Un ir arī ģimenes, kuras ilgi ir domājušas par šo izvēles ceļu. Un tad viņi ir sapratuši, jā, tas brīdis ir pienācis, karjeras punkti ir sasniegti, māja ir uzcelta, jā, mēs esam atvērti bērniem, lai viņus audzinātu savās mājās," stāsta Kapseļu ielas bērnunama vadītāja.

Viņa gan uzsver, ka nozīmīgs ir fakts, ka vispār ģimenēs arvien vairāk nonāk arī bērni ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka sabiedrība ir uzrunāta un tā zina, ka bērnunamos dzīvo arī bērni ar dažādām veselības problēmām.

"Visi šie bērni, kuri ir devušies šajā gadā ģimenēs, ir visiem bijusi invaliditāte.

Lūk, Latvijas iedzīvotājs ir nonācis līdz tādai personības nobriešanai, ka viņš var savās mājās uzņemt bērnu ar invaliditāti," stāsta Dzene.

Turklāt Dzene uzsver - īsā laikā ir pazudis aizspriedums, ka bērnu ar invaliditāti var adoptēt tikai uz ārzemēm. "Nē, no filiāles "Rīga" nav neviens bērns šajā gadā devies uz ārzemēm. Neviens no ārzemēm nav izrādījis iniciatīvu par šiem bērniem," atklāj Dzene.

Bērnunamu bērnu ģimenēm lielāks atbalsts

Par bērnunamiem un tur mītošajiem bērniem augstākajā līmenī atbildīga ir LM.

Tā vērš uzmanību, ka šogad, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību bērna aprūpes ģimeniskā vidē nodrošināšanai, ir ieviesti vairāki jauni atbalsta instrumenti, kā arī palielināts finansiālais atbalsts.

Piemēram, ja iepriekš pabalsts audžuģimenē augoša bērna uzturam bija 95 eiro mēnesī, tad no šā gada tas audzis līdz 215 eiro. Ja vēl pērn, neatkarīgi no uzņemto bērnu skaita, atlīdzība par šo pienākumu pildīšanu bija 114 eiro, tad šobrīd tā ir 171 eiro, un, ja bērnus skaits ir trīs vai vairāk, tie jau ir gandrīz 300 eiro. Tāpat kopš vasaras Latvijā izveidoti 15 atbalsta centri.

"Atbalsta centri tika veidoti ar mērķi, lai sniegtu atbalstu ģimenēm, jo tā būs tā vieta, kur ģimenes varēs vērsties ar saviem problēmjautājumiem, tos risināt. Un atbalsta centrs būs tas, kas dos padomus, rādīs virzienu, kas ir jādara, kā arī tas minētais atbalsts - gan psihosociālais, gan arī tiks nodrošinātas mācības potenciālajiem audžuvecākiem un no 2019. gada 1. janvāra arī adoptētājiem," stāsta LM Bērnu un ģimenes politikas vecākā eksperte Rita Paršova.

Viņa arī atklāj, ka šobrīd ar atbalsta centriem vienošanos jau noslēgušas gandrīz 500 audžuģimenes un tie aktīvi strādā.

Vēl viens jaunums ir krīzes un specializētās audžuģimenes. Tām valsts atbalsts finansiāli ir vislielākais un var sasniegt pat gandrīz 900 eiro mēnesī. Krīzes ģimene ir tā, kura ir gatava jebkurā diennakts laikā pie sevis uzņemt bērnu, lai viņam nav jānonāk institūcijā. Bet specializētās audžuģimenes ir tās, kas būtu gatavas uzņemt bērnus ar smagiem funkcionalitātes traucējumiem. Šobrīd gan tam vēl atsaucības nav, atzīst LM.

"Ģimenes vēl cenšas saprast, kas tas ir, kas ir šī specializācija, kādu atbildība no viņiem tā prasīs un kas viņiem ir jādara. Un atbalsta centri šobrīd ir sākuši uzrunāt savas esošās audžuģimenes, stāstīt, ko nozīmē šī specializācija, kādi pienākumi būs, kādas darbības veiks atbalsta centri, jo, protams, ģimenēm ir jāskaidro, ko nozīmē šī specializācija. Un noteikti tad, kad ģimenes būs sapratušas, vai viņas ir gatavas uzņemties, tad viņas arī pieņems šo lēmumu,” skaidro Paršova.

Bažas par specializēto audžuģimeņu kustību

Par specializēto audžuģimeņu kustību gan nedaudz skeptiska ir Dzene no Kapseļu ielas bērnunama. Viņa saka, atbalsti ir apsveicami, bet tomēr problēmas vēlāk ģimenēm, kas uzņems bērnu ar speciālām vajadzībām, var sagādāt izglītības iestāžu un medicīnas nepieejamība, tādēļ arī par to ir valstij un pašvaldībām jādomā.

"Kā veidot šīs konsultācijas bērniem, kā izglītības jautājumus sakārtot? Ja bērnam ir jādodas attāli uz skolu, tad tā ir problēma. Ja bērnam veselības un medicīnas aprūpi var nodrošināt attālināti, tā ir liela problēma.

Visam jābūt tādā ērti sasniedzamā attālumā, lai šis bērns un ģimene, kas ir svarīgākais, justu nepārtrauktu atbalstu," pārliecināta ir Ilze Dzene no Kapseļu ielas bērnunama.

Šobrīd ir cerība, ka izveidotie atbalsta centri gūs to ģimeņu, kas pie sevis bērnus uzņēmuši, uzticību, lai vismaz konsultācijas un atbalsts būtu tuvumā.

Visi uzrunātie arī vērš uzmanību, ka būtu pastiprināta uzmanība jāpievērš ne tikai sekām, kas ir brīdis, kad bērns tiek izņemts no ģimenes, bet arī tam, lai tas nemaz nenotiktu, tāpēc jāstiprina arī ģimenes jau sākotnēji. Vēl vairāk jāstiprina bāriņtiesas un sociālie dienesti.

Tāpat Erts no "Pleca" uzsver, ka viņi jau runājuši ar ministrijām par nākamā gada uzdevumiem. Tās ir rūpes par pusaudžiem bērnunamos, vēlreiz runāt par māsu un brāļu šķiršanu iestādēs, kā arī par tiem bērniem, kuri ilgstoši nav juridiski brīvi, tādēļ tos nav iespējams adoptēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti