Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Augstskolām pieder naktsklubi un veikali; būs jāizšķiras, ko nevajag studijām

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Latgales slēgto skolu otrā elpa

Bāreņu nama "Līkumi" kriminālprocesā būtisku pavērsienu nav; vietvara aizstāv direktoru

Bērnunama «Līkumi» kriminālprocess nav būtiski pavirzījies; vietvara aizstāv direktoru

Salas pašvaldības bērnunamā „Līkumi” kriminālprocess par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem nevirzās uz priekšu. Par to Latvijas Radio vēstīja pirms pusgada. Pēc raidījumiem pašvaldība beidzot sākusi interesēties par notiekošo bāreņu namā, bet stingru pozīciju šajā jautājumā tā gan aizvien neieņem, aizbildinoties ar nepietiekamo informāciju.

Pirms pusgada Latvijas Radio viesojās bāreņu namā „Līkumi”, kas tagad pazīstams kā „Saulstari”. Jau divarpus gadus Valsts policija kopā ar prokuratūru izmeklē notikumus, kas bērnunamā risinājušies pirms vairākiem gadiem.

Pirmkārt, izmeklē seksuālu vardarbību audzēkņu starpā, kur viena persona atzīta par cietušo. Otrkārt, cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem, ko nodarījušas personas, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs.

Konkrētu apsūdzēto vārdu un uzvārdu pagaidām nav, taču materiālos figurē vairākas epizodes, kurās bērni stāsta par direktora Jura Boķa nodarīto.

Bērnu tiesību sargi neatminas nevienu tādu bērnunamu, par kuru būtu saņemtas tik daudzas sūdzības.

Bet sešu mēnešu laikā kopš Radio viesošanās šajā iestādē kriminālprocesā nav būtisku pavērsienu.

Pirms pusgada tapa skaidrs, ka policijas un prokuratūras darbs Salas pašvaldībai īpaši netraucē. Domes vadība problēmas noliedz, bet bērnunama vadītājs apsūdzības cēlāju sauc par meli.

Bijušie audzēkņi stāsta par vardarbību

Radio izdevās atrast vairākus jauniešus, kas bērnunamā dzīvojuši laikā, kad savas pārbaudes tur veica tiesībsargs. Viņu vidū arī Aivis Berģis, kurš liecināja arī par vairākām krimināllietā figurējošām epizodēm, tai skaitā bāreņu nama vadītāja Boķa attieksmi pret bērniem.

“Iegājām direktora kabinetā, uzreiz viņš man pateica, tava vieta būs tur, pamēģini tikai skaļāk kaut ko pateikt,” atcerējās Berģis.

Boķis šīs liecības sauc par meliem un par apmelošanu ir uzrakstījis iesniegumus policijai, konkrēti par epizodi, kur meitene vārdā Ineta arī stāstīja par sitienu ar kulaku pa seju.  Aivis sacīja, arī viņš bijis liecinieks sitiena epizodei. Tomēr tā esot vienīgā tāda veida izrēķināšanās pret citiem, ko viņš esot redzējis savām acīm.

Atmiņā vairāk saglabājušies paša piedzīvotie notikumi.

“Direktors mani atrada, veda uz skolu un bija jautājums – “tu muksi vēl?” Uz ko mana atbilde bija – “ja vajadzēs, mukšu arī”. Tam sekoja strauja bremzēšana, atsitu galvu pret krēslu, jo es sēdēju aizmugurē. Viņš izkāpa, atvēra mašīnas durvis un uzšāva man ar kulaku pa vēderu. Aizveda uz skolu, es pateicu, ka man sāp vēders. Medmāsas tur nebija, un vakarā skolotājiem nācās izsaukt ātro palīdzību, un es pēc tam tiku nogādāts Jēkabpils reģionālajā slimnīcā,” stāstīja Berģis.

Aivim ir žēl bērnu, kuriem netic un kam ir grūti pierādīt savu taisnību.

Pats esot vērsies ar iesniegumiem pilsētas bāriņtiesā, taču, pēc viņa liecībām, bērni šādos gadījumos tiekot iesēdināti mašīna un vesti atpakaļ uz bāreņu namu.

 

 Aivis saskāries ar to, ka Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai uzticētais pēc tam izstāstīts direktoram. Inspekcija vienmēr brīdinājusi par gaidāmo pārbaudes reidu.

“Es tiku sūtīts projām uz psihoneiroloģisko slimnīcu, lai tikai nebūtu sarunas ar mani. Pārsvarā inspektori runāja ar bērniem, kuri ir ar garīgiem traucējumiem, viņiem viss ir labi un neko vairāk nevajag. Tāpat kā Sproģe, ja nemaldos, ir Salas novada priekšsēdētāja, viņa ir teikusi, ka ir tur bijusi, ir izskatītas lietas un nekas nav atrasts. Viņa ne reizi nav bijusi. Mēs vispār nezinājām, kas viņa tāda ir,” stāstīja Aivis.  

Psihiatriskā slimnīca – citādāka vide

Ainažu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Aivis „ārstējies” divas reizes, biežāk Jelgavā un Daugavpilī. Radio izdevās sazināties arī ar neatkarīgajiem ekspertiem, kas valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības šajā iestādē. Komandā bija kopumā pieci eksperti, arī psihoterapeits.

Par Jēkabpils reģionālās slimnīcas psihiatru Jāni Breikšu liecināja bijušais audzēknis. Psihiatra nosūtījums ir nepieciešams, lai uzsāktu ārstēšanos. Esot bijis nepieciešams vien direktora zvans dakterim Breikšam, lai nosūtījums būtu gatavs.

Jelgavā un Daugavpilī ārsti drīz vien puisi esot izrakstījuši, bet Ainažos gan nācies pavadīt ilgāku laiku.

Šādas kopsakarības iezīmējas arī iepriekšējos “sistēmas bērnu”  stāstos, kad psihiatrisko slimnīcu nodaļu vadītāji Rīgā un Jelgavā atzina - bērnunamu bērni tur nonāk nepamatoti, bet Ainažos to strikti noliedza. Tur neesot bijuši šādi gadījumi.

Pats dakteris Breikšs telefonsarunā ar Latvijas Radio sprieda, ka tā varot bērnus dabūt “citādākā vidē”.

“Nu… ja paskatās atpakaļgaitā, protams, ka daudzus sūtījis esmu, bet viņi ne tikai caur mani gājuši, caur neatliekamo palīdzību, caur policiju. [..] Protams, ne jau tas pašmērķis ir nogādāt viņus psihiatriskā slimnīcā, lai kaut kādā veidā viņus sodītu vai atriebtos, bet parasti jau tā vienīgā iespēja ir viņus izdabūt no tās vides ārā, ja ne labākā vidē, tad vismaz citādākā,” sacīja Breikšs.

“Ja nebūtu mani aizvedis uz psiheni, es būtu kaut kur grāvī nodzērusies”

Jēkabpilī Latvijas Radio tikās ar vēl vienu bāreņu nama bijušo audzēkni Viktoriju. Runāt tieši ar viņu ieteica direktors Juris Boķis, jo Viktorija izstāstīšot, kā patiesībā bija.

Arī viņa ir ārstējusies psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Pēc viņas liecībām meiteni uz turieni aizvedis pats direktors. Viņa uzskata, ka pamatoti.

Bijusī bērnunama audzēkne Viktorija

“Es arī no tā nekautrējos, ka biju psihenē. Es uzskatu, ka es pati biju vainīga pie savām kļūdām. Un Boķis, es esmu pateicīga, ka viņš mani aizveda uz psiheni. Iespējams, ja nebūtu viņš mani aizvedis uz psiheni, es būtu tagad kaut kur grāvī nodzērusies,” stāstīja Viktorija.  

„Līkumos” Viktorija nonākusi tad, kad bija vēl zīdainis un tur nodzīvojusi līdz pilngadībai.

Tas neatbilst direktora sacītajam, ka bērnunams esot īslaicīgs risinājums, astoņu gadu laikā aptuveni 200 bērni ir nākuši un aizgājuši. Parasti viņus sabojājot bioloģiskās ģimenes, un tur gandrīz neko nevarot darīt.

Viktorija stāstīja, ka direktors esot bērnus baidījis, ja labāk neuzvedīsies, tad brauksi uz psiheni.

“A kā citādāk tikt galā ar tādiem huligāniem kā mēs?” viņa jautāja.

Viktorijai ir 22 gadi, un nesen viņai piedzimis mazulis. Savu bērnu šādā veidā viņa gan nesodīšot.

Pieteiktās pārbaudes un “viss noorganizēts “ļoti labi”''

Tikmēr divi no ekspertiem, kas izvērtēja bērnu vajadzības pēc valsts pasūtījuma, bērnunamā nemaz nestrādāja.  Radio noskaidroja, ka fizioterapeits un ergoterapeits „Līkumos” vispār nestrādāja. To apstiprināja arī vienas no pakalpojumu sniedzēju biedrību valdes loceklēm, lai gan formāli speciālisti bija.

Pati eksperte Liene Biķerniece skaidroja, ka ergoterapeite ar bērniem nemaz nesatikās, jo “neviens pieprasījums man nebija”.

“Vispār no sociālajām iestādēm neviens pieprasījums man nebija adresēts. Nav nepieciešams bijis ergoterapeits, tā, teiksim, to traktēja,” sacīja Biķerniece.

Satikties ar žurnālistiem neviens no ekspertiem nebija gatavs. Psiholoģe Kristīne Ozoliņa bija nerunīga. Bet mazliet vairāk pastāstīja sociālā darbiniece Evita Kokina.

“Tajā laikā, kad es tur biju, es neteiktu, ka tā bija sliktākā iestāde no tām, kurās esmu bijusi šajā izvērtēšanas procesā, tiešām,” sacīja Kokina.

Arī viņa, līdzīgi kā inspektori, bērnunama vadību pabrīdinājusi, pirms ieradusies. Sarunās visi bērni par iestādi izteikušies vienīgi pozitīvi pretēji citiem bērnunamiem, kur nācies uzklausīt arī negatīvo.

“Es neapšaubu, ka daļa taisnības ir arī tajā, ko puisis saka, jo es biju informējusi, viņi zināja, ka brauks speciālists. Tāpēc viss bija noorganizēts ļoti labi, teiksim tā. Arī jauniešiem es jautāju, jo viens no maniem izpētes punktiem bija, kā viņi jūtas dotajā vietā un vai viņi šeit gribētu dzīvot vai labāk atgriezties ģimenē. Nu, es neteiktu, man visi teica viennozīmīgi, ka te ir labāk nekā mājās,” klāstīja sociālā darbiniece.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atbildīgā departamenta direktore Inga Krastiņa skaidroja, ka bērnunami pirms pārbaudēm jābrīdina, jo “ir ļoti būtiski šīs pārbaudes laikā veikt sarunas ar konkrētajām personām”.  

Un personas uzzina, kurš sūdzējās, jo tad, “kad apstiprinās vardarbība, tad jebkurā gadījumā vainīgai personai ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem”. “Viņš zinās, kurš bērns un kādu informāciju ir sniedzis,” skaidroja Krastiņa.

Pasargāt bērnu no viņa liecību ietekmēšanas varot vien konkrētā darbinieka atstādināšana, pret kuru uzsākta administratīvā lieta. Pagājušajā gadā uz inspekcijas uzticības tālruni bērnunamu bērni un darbinieki zvanījuši vairāk nekā 170 reizes.

Visvairāk sūdzību saņemts par attiecību problēmām starp bērniem un institūcijas personālu, bijis arī ļoti daudz sūdzību par emocionālo vardarbību.

Pašvaldība aizstāv bērnunama direktoru

Latvijas Radio apmeklēja arī Salas novada pašvaldību, kur korespondenti sagaidīja domes priekšsēdētāja kopā ar bērnunama direktoru Juri Boķi, tā parādot, ka direktors bauda 100% pašvaldības vadības uzticību.

Domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe uzreiz paziņoja, ka saruna tiekot ierakstīta, un uz galda nolika neliela izmēra diktofonu, un intervija sākās ar žurnālistu izvaicāšanu.

Novada vadītāja Irēna Sproģe

“Man ir tāds jautājums, jūsu cikls saucās „Sistēmas bērni”, nu, kaut kādi pirmsākumi ir bijuši. Jūs sākāt šo pārraidi veidot. Tīri cilvēciski, kāpēc jūs to darāt? Man jums ir jautājums, kāpēc jūs to darāt? Tātad tam ir kaut kāds iemesls. Jūs varat man atbildēt? Es uz jūsu jautājumiem atbildēšu. Atbildiet, lūdzu, uz manējiem,” sarunu iesāka Boķis.

Viņš stāstīja, ka iepriekš ziņotais esot meli, arī Aivja Berģa liecības esot nepatiesas. Par apmelošanu centra direktors Boķis jau vērsies Valsts policijā. Policijā apstiprina, ka iesniegumi ir saņemti, bet plašāk to nekomentē.

Vairāk nekā stundu ilgās sarunas laikā abi uzsvēra, ka nemaz nezinot, par ko ir kriminālprocess, tāpēc arī neesot aktuāls jautājums par Boķa pagaidu atstādināšanu.

Dokumenti

Tiesībsarga biroja atbilde Boķim par informācijas pieprasījumu

Lejuplādēt

1.26 MB

Boķa iesniegums Tiesībsargam

Lejuplādēt

1.1 MB

“Divi gadi atpakaļ viņi bija ar savu pārbaudi bāreņu namā „Līkumi”, Tiesībsarga birojs, un līdz šai dienai, līdz šai dienai, es jau arī jums to teicu, nav absolūti nekāda akta, ne kaut kas tamlīdzīgs. Kas būtu jānovērš? Ko ir bāreņu nama direktors pārkāpis? Kas ir nepareizi izdarīts?” jautāja Sproģe.  

Pēc sižetiem radio un televīzijā šī gada pavasarī pašvaldība beidzot pieprasījusi plašāku informāciju birojam un policijai.

Tam bija nepieciešami divi gadi. Taču saņemtas atbildes, ka visi krimināllietā esošie materiāli esot izmeklēšanas noslēpums.

Pašvaldībai gan ir zināms, pēc kādiem krimināllikuma pantiem uzsākta izmeklēšana, un no tiem var secināt, kādi ir iespējamie noziedzīgie nodarījumi.

Dokumenti

Intervija ar Boķi pašvaldības izdevumā

Lejuplādēt

1.15 MB

Intervija ar Boķi pašvaldības izdevumā

Lejuplādēt

769.25 KB

Pēc aprīlī izskanējušā raidījuma vietējā laikrakstā pašvaldība publiskoja savu interviju ar centra direktoru. Intervijas autore ir domes darbiniece. Intervijā centra direktors stāsta to pašu, ko Radio.

Esot jāveic pētījumi par audžuģimenēm, tāpat intervijā viņš liek noprast, ka ir pret valsts projektu, kas paredz pārveidot bērnunamus par izmērā mazākiem. Kur paliks tie bērni, kuriem bērnunamos vietas nebūšot un kurus negribēs audžuģimenes? Salas novadā nav nevienas audžuģimenes.

 

Kriminālprocesā neesot nekādu būtisku pavērsienu

Direktors gan bija gatavs parādīt Latvijas Radio viņa vadīto bāreņu namu. Boķis arī labprāt varot parādīt visus Bērnu inspekcijas atzinumus, jo nekādu pārkāpumu neesot.

Juris Boķis

Pēdējo pārbaudi inspekcija veica pagājušajā gadā, un atzinumā īpaši pasvītroti bērnu tiesību pārkāpumi. Secināts, ka bērni cietuši no audzēkņu savstarpējas fiziskās un emocionālās vardarbības. Nav nodrošināta iespēja apgūt sadzīves un pašaprūpes iemaņas. Ir piektdienas pēcpusdiena, sākas skolēnu brīvlaiks, bet vēl neviena nav mājās. Drīz gan visi atgriezīšoties no internātiem, kur ikdienā arī dzīvojot. Par spīti bērnu tiesību sargu pārmetumiem par to, ka bērni nedzīvo atbalsta centrā, direktors savu nostāju par esošo kārtību mainīt nedomā.

“Ņemot vērā mūsu pašvaldības pieejamo internātskolu, uzskatu, ka tas, ka viņi mācās internātskolā, ar to, ka viņi pēc stundām neklaiņo, viņiem ir iespēja mācīties arī pēc stundām, plus tie ir pulciņi, ko piedāvā internātskola, ka tas ir bērnu interesēs,” klāstīja Boķis.

26 kilometri - tik tālu atrodas Biržu internātskola, kur mācās liela daļa bērnu. Tas esot pārāk liels attālums, lai to mērotu katru dienu.

Arī Jelgavas bērnunama gadījumā bērnu esamība internātskolās tika pasniegta kā pārkāpums, ko Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija lūdza novērst. Kāpēc „Līkumos” tam nav pievērsta uzmanība?

Savukārt ievietošanu psihoneiroloģiskajās slimnīcās Veselības inspekcija pavasarī nemaz nesāka vērtēt pēc būtības.

Krimināllietu uzraugošais prokurors paudis savu attieksmi, ka pašvaldībai būtu jāvērtē direktora atbilstība amatam un esošie krimināllikuma panti ir gana nopietns iemesls, lai vadību atstādinātu arī uz aizdomu pamata vien.

Divarpus gadu laikā kriminālprocesā mainījušies vairāki lietas virzītāji, un pusgadu pēc Radio viesošanās bāreņu namā kriminālprocesā neesot nekādu būtisku pavērsienu, ko komentēt, informēja Valsts policijā un prokuratūrā. Šķiet, ka bez kādas trešās puses iejaukšanās, sagaidīt, ka kriminālprocess beigsies drīzā nākotnē, nav iespējams.

Lietu ierosināja pēc Tiesībsarga biroja iesnieguma, un birojā raizējas, vai tikpat ātri, kā pagāja šie divarpus gadi, nepaies nākamie, un lietā varētu iestāties noilgums.

Pēdējos piecos gados par vardarbību un cietsirdīgu izturēšanos pret nepilngadīgajiem uzsākti 125 kriminālprocesi, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotā statistika.

Lielākā daļa no tiem ir izbeigti, bet līdz tiesas zālei nonākuši tikai 17 gadījumi no vairāk nekā 100. Tāpat jāpiebilst, ka, balstoties uz pantu par cietsirdīgu attieksmi pret nepilngadīgajiem, uzsākts kriminālprocess Adamovas speciālajā skolā, par kuru arīdzan vēstīts „Sistēmas bērnu” ierakstu sērijā.    

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti