Bērnudārzos strādājošie vīrieši dzimuma dēļ bieži sastopas ar bērnu vecāku aizspriedumiem un diskrimināciju

Pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki vīrieši nereti sastopas ar vecāku aizspriedumiem un diskrimināciju dzimuma dēļ. Viens no iemesliem ir tas, ka šī dzimuma pārstāvju īpatsvars profesijā ir neliels. Turklāt profesiju nepievilcīgu dara tās zemais prestižs un atalgojums. Tāpēc, kad darbu bērnudārzā uzsāk vīrietis, vecākiem bieži vien rodas jautājumi par viņa motivāciju. 

Bērnudārzos strādājošie vīrieši dzimuma dēļ bieži sastopas ar bērnu vecāku aizspriedumiem un diskrimināciju Paula Dēvica

Rīdzinieks Krists Sirsniņš pandēmijas laikā palicis bez darba. Tā kā vienmēr ir labi sapraties ar bērniem un arī pats ir divu meitu tēvs – vīrietis nolēma pieteikties darbā kādā no Rīgas bērnudārziem. Darba pienākumos Sirsniņam ietilptu gan grīdu un podu mazgāšana, gan arī bērnu mazgāšana. Tomēr sarunā ar izglītības iestādes vadītāju viņš secināja, ka ir kāds nepārvarams šķērslis – viņa dzimums. Sarunai ar Latvijas Radio viņš piekrita, konkrēto izglītības iestādi neatklājot.

“Sazvanīju vadītāju. Viņa bija ļoti atsaucīga, visu izstāstīja. Taču teica, ka ir tāda problēma – vecāki ir aizspriedumaini pret vīriešiem. Bijis arī tāds gadījums, kad sētnieks, kas tur strādāja, tika apsūdzēts, var teikt, pedofilijā. Bet viņš kā pensionārs bija draudzīgs, sauca bērnus vārdā un māja viņiem. Viņam nācās aiziet. Viņu neatlaida, bet viņš pats aizgāja. Un tad viņa brīdināja, ka man jārēķinās, ka būs spiediens. Un ieteica labāk iet uz privāto dārziņu,” norādīja Sirsniņš. 

Pēc sarunas vīrietis nopratis, ka vadītāja vecāku mieram darbā pieņems tikai sievietes. Viņš šo stāstu publicēja savā sociālā tīkla “Facebook” profilā. Komentāri esot bijuši dažādi – daļa cilvēku tiešām par vīriešu klātesamību pirmsskolas izglītības iestādēs nav apmierināti. Arī Tiesībsarga birojs ir iepazinies ar Sirsniņa publicēto ierakstu vietnē “Facebook”. Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norāda uz iespējamu diskrimināciju dzimuma dēļ. Visaptverošam izvērtējumam gan nepieciešams otras puses viedoklis. Taču vīrietis birojā ar iesniegumu nav vērsies.

Rezevska skaidroja: “Mēs neredzam, ka būtu kādi objektīvi apsvērumi, vismaz pēc tā apraksta, kas liecinātu par to, ka vīrietis nevarētu strādāt par audzinātāja palīgu. Protams, tā nav pieņemts, Latvijā tā nemēdz būt, ļoti reti ir tādi gadījumi. Bet objektīvi mēs neredzam, kāpēc vīrietis nevarētu šādu amatu ieņemt.”

Rezevska atzīmē, ka sūdzības par diskrimināciju pēc dzimuma saņem ļoti reti. Taču tas nenozīmē, ka tas nenotiek, jo bieži vien, tāpat kā šajā gadījumā, ļaudis par to neziņo. Turklāt pērn tiesībsarga pētījuma dati rādīja, ka respondenti ar dzimuma diskrimināciju darba vidē saskaras ļoti bieži. Privāto bērnudārzu asociācijas vadītāja un privātās pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa Latvijas Radio skaidro, ka tieši vecāku aizspriedumi pret vīrieti pirmsskolas izglītības vidē nav retums. Tomēr tas nedrīkst būt pamats darba uzteikšanai.

“Es domāju, ka tieši ir vajadzīga saruna un miers. Ir jāsaprot tas satraukuma pamatojums. Un vairumā gadījumu mēs varētu apstāties pie tā, ka tie ir lieki aizspriedumi. Vienkārši ir jārunā un ir jāskaidro,” atzīmēja Kājiņa.

Aizspriedumus nepalīdz mazināt arī tas, ka vīrieši reti izvēlas šo profesiju. Izglītības un zinātnes ministrijas dati rāda, ka 2019./2020. mācību gadā bērnudārzos 99,1% pedagoģisko darbinieku bija sievietes.

Tātad – vīrieši tikai nepilns procents. Šo profesiju viņi visbiežāk neizvēlas stereotipu un zemā atalgojuma dēļ. 

Latvijas Universitātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas docente Inga Stangaine skaidroja: “Ir zināmi ļoti veiksmīgi gadījumi, kad vīrietis strādā pirmsskolā. Ieguvēji ir visi bērni, ne tikai puiši. Parasti domā, ka zēniem ir ļoti svarīgi, lai viņi redz arī vīrieti audzinātāju. Bet ieguvējas ir arī meitenes noteikti. Vīrietis pirmsskolā ienes lietišķumu, viņš ir konstruktīvāks un reizēm taisnīgāks.”

Stangaine uzskata, ka vīriešu īpatsvaru pedagogu vidū vajadzētu palielināt. 

Pēc publikācijas “Facebook” Sirsniņš saņēmis darba piedāvājumus jau četros bērnudārzos. Viņaprāt, pie pašreizējās situācijas noveduši seni aizspriedumi un zemais profesijas prestižs. Viņš cer, ka tas kādreiz mainīsies.

Latvijas Radio sazinājās vēl ar kādu vīrieti, kurš jau četrus gadus strādā Lielvārdes bērnudārzā. Agris Pikšens ir sporta skolotājs pirmsskolas izglītības iestādē “Pūt, vējiņi”. 

Viņš uzskata, ka vīriešiem pirmsskolas izglītības iestādē varētu būt grūtāk strādāt ar pavisam maziem bērniem, taču arī tas nav neiespējams. Viņaprāt, ir ļoti svarīgi veidot komunikācijas trijstūri starp vecāku, pedagogu un iestādes vadību, lai nebūtu vietas aizspriedumiem. Viņš ar diskrimināciju vai vecāku šaubām dzimuma dēļ nav saskāries. 

“Ir tieši pretēji. Tieši vasaras mēnešos, kad esmu audzinātājs – vecāki bērnus ved uz manu grupu. Viņi zina manu attieksmi pret bērniem un kā es ar viņiem strādāju. Un tas varbūt ir manu sporta nodarbību nopelns, kur pavadām laiku sportojot, kustoties un uzlabojot savstarpējo sadarbību šādā veidā,” norādīja Pikšens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt