IZM otrdien, 17.aprīlī, informēja par pirmsskolas izglītības vadlīniju ieviešanu.
Bērnus vairāk iesaistīs mācību procesā
Galvenās pārmaiņas pirmsskolā esot saistītas ar mācību saturu. Tā pamats būšot caurviju prasmes – kritiskā domāšana, problēmu risināšana, radošums, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, iesaistīšanās mācību procesā un citas prasmes. Jaunais saturs pielāgots bērnu vecumam.
“Tas ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, jo mēs runājam par cilvēkiem līdz piecu gadu vecumam. Šis mērķis faktiski pasaka, ka mēs vēlamies redzēt bērnu, kurš grib, priecājas par mācībām, ir gatavs tālākam mācību ceļam dzīvē,” skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Pirmsskolas izglītība joprojām būs balstīta septiņos mācību priekšmetos, bet tie visi būs integrēti. Saturs veidosies no trīs galvenajām sastāvdaļām.
“No vērtībām un tikumiem, kuri tiek apgūti atbilstoši vecuma posma īpatnībām. No caurviju prasmēm, kuras ir pirmskolas izglītības obligātā satura pamatu pamats. Un, protams, zināšanām, izpratnes un pamatprasmēm visās septiņās mācību jomās,” pastāstīja projekta “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Visi priekšmeti tiks integrēti. Oliņa skaidroja, ka pirmsskolā nebūs viena stunda jāvelta rēķiniem, otra – burtiņu rakstīšanai. Šīs prasmes bērni apgūs, pētot kādu tēmu, piemēram, kas ir draudzība: “Īpaši neizdalot – tagad būs matemātika, tagad būs latviešu valodas nodarbība, bet mēs ap šo lielo ziņu būvējam mācības, kur bērni procesā gan mācās lasītprasmes un matemātiku apgūst.”
Mācības tiks organizētas rotaļu formā ar vienmērīgu slodzi visas dienas garumā. Tās notiks gan telpās, gan brīvā dabā.
“Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja minēja vienas tematiskās nodarbības piemēru: “Mums var būt temats “Lai skan!”, kur pamata ziņa, kas bērniem jāpaņem, ka skaņu rada vibrācija. Tas nozīmē, ka vienmēr ir kāda lielā doma. Nevis mācāmies par kaut ko, bet mācāmies ar jēgu un padziļinātu izpratni.”
Paredzēts katru tematu apgūt mēneša garumā rotaļu veidā, to mācoties visas dienas garumā, nevis tikai konkrētās mācību nodarbībās.
Jau pašlaik strādā ar jaunajām metodēm
Ministrijas ieceres uzklausīja arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, kura vērtēja, ka radikālas pārmaiņas nav saklausāmas. No vienas puses, tas esot labi, jo pedagogiem nebūs jāvelta daudz laika mācību plānu pārstrādāšanai. Taču neatkarīgi no tā, cik lielas ir pārmaiņas, par tām skolotājiem un vecākiem jāzina laikus. Arodbiedrības vadītāja sprieda, ka šī vasara pedagogiem tomēr būs jāvelta, lai apgūtu jaunās vadlīnijas un darāmo.
“Brīžiem nevar saprast, vai projekta realizētāji tiešām izprot līdz galam, kas ir realitātē. Ļoti daudzi pedagogi jau strādā pēc tām metodēm, kas šodien prezentētas kā jaunā, skaistā nākotne. Tas lielai daļai pirmsskolas pedagogu kā pļauka sejā.
Mēs nevaram noliegt, ka daļai jāpārvērtē savs darbs, bet ļoti daudz pirmsskolas pedagogu jau strādā, pieturoties pie kompetencēs balstītā mācību satura,” sacīja Vanaga.
Ministrijas pārstāvji gan uzsvēra, ka skolotājiem pietiks laika sagatavoties. Mācības pēc jaunā plāna pirmskolā sāksies jau šoruden.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmo reizi tiek pārskatīts vispārējās izglītības mācību saturs no pirmsskolas līdz 12. klasei, un jauno kompetenču pieejā balstīto izglītības modeli Latvijā plānots ieviest turpmāko piecu gadu laikā.
2017.gada septembrī sāka jaunās pieejas sabiedrisko apspriešanu, kurā viedokli varēja izteikt izglītības jomā strādājošie, vecāki, uzņēmēji. Vienlaikus jaunā pieeja pilotprojektā tiek izmēģināta 100 skolās Latvijā.