Ogres pilsētā vietu bērnudārzā gaida teju 200 bērnu. Šobrīd gan vēl nav apzināts, cik daudzi ir tā saucamajā “gaidītāju rindā” jaunizveidotajā Ogres novadā, kur pievienota Ikšķile, Ķegums un Lielvārde.
Ogrēniete Monta sociālajā vietnē “Facebook” rakstīja, ka atvases pašvaldības pirmskolas iestādē pieteica uz pusotra gada vecumu, tomēr tika vien trīs gados.
Trūkstošās vietas pašvaldību bērnudārzos liedz iespēju pusotra gada veciem bērniem, kā arī divgadniekiem apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes. Kā alternatīva tiek piedāvāti privātie jeb maksas bērnudārzi. Lai arī šeit ir pieprasījums, jaunas grupas netiek veidotas, jo vienkārši trūkst pedagogu.
Privātās pirmsskolas izglītības iestādes “Ķiparu nams” vadītāja Sanda Reikmane norādīja: “Mums ir jāzvana lieli trauksmes zvani un augstākajām institūcijām droši vien ir jānokāpj zemāk un jāpaskatās, kas tad reāli notiek iestādēs un ka tā reāli ir problemātika.”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja: “Politiskajā vidē ir grūti atrast dzirdīgas ausis. Atbildības futbols tiek spēlēts starp nacionālo un pašvaldību līmeni. Jo valdības pārstāvji un parlamenta pārstāvji nereti vien norāda, ka, lūk, pirmsskolas pedagogiem algas maksā pašvaldība, lai viņi risina šo problēmu, bet tajā pašā laikā darba samaksas noteikumus pieņem valdība.”
Tikmēr Ogresgala pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” vadītājas vietnieks Jānis Iklāvs atzīmēja: “Nav jau īsti nekāds šis atbalsta mehānisms. Vadītājas spēka vārdi un motivējoši teksti. Vienā brīdī jau tas [spēks] apsīkst, gribas jau nedaudz kaut ko materiālāku vairāk.”
Šonedēļ gan valdība lēma, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem zemākās darba algas likme pieaugs līdz 872 eiro. Tomēr, kā norādīja arodbiedrība, joprojām nozarē pastāv nevienlīdzība pedagogu atalgojumā, kas šobrīd ar likmes pieaugumu nedaudz samazināta. Līdz šim starpība bijusi pat 33% apmērā, kā piemēru salīdzinot pirmsskolas un sākumskolas pedagoga zemāko atalgojumu par likmi.
“Un tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc neiet strādāt pirmsskolās. Jo sākumskolā jau par 30 stundām zemākā darba algas likme šobrīd ir 790 eiro, bet pirmsskolā par 40 stundām zemākā ir 790,” sacīja Vanaga.
Turklāt šobrīd nozarē vēl lielākas bažas rada valdības iecere vakcināciju pret Covid-19 izglītības iestādēs noteikt kā obligātu. “Ķiparu nama” vadītāja atzina – neesam pret vakcināciju, bet šobrīd situācija ar pedagogu trūkumu ir kritiska.
“Tas nozīmē, ka nevis skolas nevarēs atsākt, iespējams, strādāt tādēļ, ka ir Covid rudenī atgriezies vai turpina trešo vilni, bet tāpēc, ka nebūs kas ar bērniem strādā,” pauda Reikmane.
“Mēs šaujam paši sev kājā ar šo,” piebilda Iklāvs.
Arī teritoriāla reforma ieviesīšot savas korekcijas pirmsskolas pedagogu sarakstos, jo līdz šim daļa strādāja divos pašvaldību bērnudārzos, bet likums nosaka, ka pie viena darba devēja var strādāt 40 stundas.
“Pašvaldības arī domā, kā iziet no situācijas, jo trūkst pirmsskolas pedagogu, bet likums ir likums,” norādīja LIZDA priekšsēdētāja.
Nozares pārstāvji akcentējuši, ka atalgojuma pieaugumam pirmsskolas pedagogiem jābūt straujākam un jārisina jautājums par plašāku atbalsta personāla, kā logopēda, psihologa, sociālā darbinieka nodrošinājumu bērnudārzos, atslogojot pedagoga ikdienu.
KONTEKSTS:
Izglītības nozarē Covid-19 vakcinēto īpatsvars ir 53%, tostarp pirmsskolā vakcinēti ir 41% darbinieku, vispārējā izglītībā – 56% un augstākajā izglītībā – 74%
Šonedēļ valdība konceptuāli vienojās, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus. Tāpat plānota obligāta vakcinēšanās ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Valsts un pašvaldības iestādēs klātienē varēs apkalpot darbinieki ar Covid-19 sertifikātiem. To vajadzēs arī darbiniekiem, kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.
Iepriekš lūgumu nogaidīt ar lēmumu obligātu vakcināciju pret Covid-19 pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) cerībā, ka pedagogu vakcinācijas tempi tuvāko divu nedēļu laikā varētu pieaugt. Vienlaikus arodbiedrībā apliecināja, ka skolotāji apzinās akūto nepieciešamību septembrī atgriezties pie klātienes mācībām un vakcinācijas nozīmīgo lomu šajā procesā.
Pretēji valdības iecerei par vairāku profesiju obligātu vakcināciju pret Covid-19 Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome ārkārtas sēdē nolēma pieprasīt saglabāt brīvprātīgu skolotāju potēšanu pret šo vīrusu.
