Aprīļa beigās pagaidu dežūrgrupas bērnudārzos apmeklēja jau vairāk nekā 11% bērnu salīdzinājumā ar nepilniem septiņiem procentiem mēneša sākumā.
“Mums, piemēram, no 100 pašvaldības grupām pašlaik strādā 41 dežūrgrupa. Bērnu skaitam ir tendence pieaugt,” saka Sarmīte Joma, Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece un galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos. Pašvaldībā rēķinās, ka šī vasara bērnudārzos nebūs tik klusa kā parasti, jo, mazinoties ierobežojumiem, arvien vairāk vecāku būs jādodas darbā, turklāt daļa no viņiem jau iztērējuši vasarā plānotos atvaļinājumus.
Tādēļ arī pirmsskolu pedagogus aicināja izmantot daļu no atvaļinājuma jau pašlaik.
“Protams, mēs visi vēlamies un parasti atvaļinājumus izmantojam vasarā. Bet mums ir jārēķinās, ka mūsu darba pienākumos ir nodrošināt šo pirmsskolas izglītības pakalpojumu. Jau šobrīd esam ar darbiniekiem runājuši, ka, iespējams, nevarēsim [iedot atvaļinājumu] visiem tieši tad, kad viņiem visvairāk gribēsies. Mēs tomēr būsim spiesti sarunāties un meklēt risinājumu, lai tas būtu iespējami labāks gan darbiniekam, gan mēs nodrošinātu iestādes darbu un vecāku pieprasījumu,” norāda Joma. Pēc viņas teiktā, vairums pedagogu to uztvēruši ar izpratni.
“Ir, protams, tādi, kas burkšķ un saka, ka ņems biļetenu [slimības lapu], ir visādi. Bet lielākoties tomēr ir saprotoši,” saka pašvaldības pārstāve.
Rēķināties ar nestandarta vasaru iesaka arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
“Domāju, ka šobrīd mēs nevaram runāt par to, ko reizēm gribam vai negribam. Šobrīd mums lēmumi ir jāpieņem tādi, kas ir lietderīgi un vajadzīgi sabiedrībai kopumā. (..) Arī lēmumi attiecībā uz bērnudārziem un pedagogiem ir balstīti uz šībrīža krīzes situāciju. Katra pašvaldība un bērnudārzu vadītājs plāno darbu, kā varēs nodrošināt vecākiem bērnudārzu pieejamību vasaras sezonā," pauž Dundure.
Viņa norāda - katra pašvaldība pati vislabāk redz situāciju uz vietas. "Situācijas būs ļoti dažādas. Būs situācijas, kur bērnu skaits ir neliels un “Covid-19” ietekme nav bijusi. Ja redz, ka pašvaldībā nav nepieciešams strādāt visām grupiņām, tad nodrošinās dežūrgrupiņas un laidīs pedagogus atvaļinājumos. Savukārt tur, kur būs nepieciešams dārziņš, vērtēs, kuri pedagogi jau ir izmantojuši iespēju iet atvaļinājumā, un sastādīs grafiku. Bet tas nenozīmē, ka šis gads būs tāds pats kā iepriekšējie, ka 100% veras ciet dārziņi vai strādā tikai atsevišķas grupas. Šobrīd tā būs individuāla pieeja katrai pašvaldībai," saka LPS padomniece.
Nevienu gan nedrīkst piespiest doties atvaļinājumā – tam jānotiek pēc abpusējas vienošanās.
Un pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ziņām komunikācija ar pedagogiem pašvaldībās bijusi ļoti dažāda.
“Kaut kur daļa ikgadējo atvaļinājumu ir izņemti, cieņpilni un profesionāli vienojoties, citiem ir izņemti pilnībā un piespiedu kārtā. Visādi ir gājis, līdz pat Valsts darba inspekcijai...” stāsta LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Latvijas Radio jau stāstīja par kādu gadījumu Talsu novadā, kur kāda bērnudārza darbiniece ziņoja par spiedienu doties atvaļinājumā.
Arodbiedrības vadītāja arī atgādina par biežo izdegšanas sindromu pedagogu vidū. Par to liecina dati, ka 40% no arodbiedrības budžeta tiek izmaksāts sociālos un veselības pabalstos.
“Var jau teikt, ka tev taču tikko bija apmaksāts atvaļinājums. Bet šis atvaļinājums ir bijis formāls un bez iespējas pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt spēkus. (..) Tiešajai priekšniecībai ir jābūt ļoti vērīgai, saprotot, ka ir jāatrod kompromisi par labu gan vecākiem un bērniem, gan pedagogiem. Tas nebūs viegli. Šī vasara noteikti nebūs no vieglākajām izglītības nozarē strādājošajiem,” atzīst Vanaga.
Nozare arī aicina iespējami drīz viest skaidrību par kritērijiem bērnudārzu atvēršanai, piemēram, pieļaujamo bērnu skaitu grupiņās. Arodbiedrībā arī uzsver – bērnudārzus atverot, tiem jābūt pilnībā nodrošinātiem ar aizsardzības līdzekļiem, kuru krīzes sākumā daudzviet trūka.
