Dienas ziņas

Zemniekiem grūti atrast strādniekus

Dienas ziņas

Negodprātīgos VID darbiniekus atlaidīs

Pierobežas skolas reorganizēs pašplūsma

Bērnu trūkuma dēļ Zilupes vidusskolas nākotne kļuvusi neskaidra

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kaut arī vietējā vara sola līdz pēdējam apmaksāt visas izmaksas skolēnu uzturēšanai, Zilupes vidusskola ik gadu zaudē vairāk nekā 10 skolēnus, jo ģimenes dodas prom. 

Zilupes vidusskola ir vienīgā austrumu reģionā palikusī skola pierobežas teritorijā.

Skolas infrastruktūras attīstīšanai no pašvaldības tiek tērēti 10 000 eiro, lai skola tiktu izremontēta, pielāgota prasībām un tehnoloģijām, taču, noskanot zvanam, redzami skolas pustukšie gaiteņi. Lai skola varētu pastāvēt kā vidusskola, skolēnu skaits tiek summēts ar visām esošajām izglītības iestādēm novadā. Proti, ar bērnudārzu, vakarskolu un struktūrvienību - Pasienes pagasta pamatskolu. Šobrīd nav skaidrs, cik ilgi struktūrvienība varēs pastāvēt. Pasienes pamatskolā mācās 34 skolēni.

„Ja valdība pateiks, ka skola ir jāslēdz, tad mēs neko nevarēsim izdarīt. Bet visiem ir skaidrs, ja pagastā nebūs skolas, nekā nebūs… tagad viss eksistē ap skolu. Tur ir darba vietas. Nav nozīmes, vai tā ir struktūrvienība,” pauž Zilupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens.

Zilupes pašvaldībai viena skolēna uzturēšana Pasienē izmaksā 166 eiro. Tas ir trīs reizes dārgāk nekā vidusskolnieka uzturēšana. Kā skaidro izglītības pārvaldes vadītāja Jeļena Veļigurska, būtu arī ir daudz lētāk, ja Zilupes vidusskolā tiktu izveidots internāts. Taču pat ja skolas uzturēšana šobrīd pašvaldībai izmaksā dārgāk, tās uzturēšana ir līdz laikam, kad bērnu nepietiks. Ja valdība nedomās par  ekonomikas attīstību attālajos novados, pēdējās 100 pierobežas ģimenes dosies prom.

„Tas ir politisks jautājums – vai mēs slēgsim to skolu vai ne!” saka Zilupes vidusskolas direktore Regīna Iļjina.

Skolas direktore stāsta, ka pēdējo trīs gadu laikā interese par pierobežas attīstību no valdības puses ir bijusi liela. Augstākās amatpersonas daudzkārt ir apciemojušas skolu, solot ekonomikas līmeņa uzlabošanu pierobežā, taču rezultātu tas nav nesis. Skolu reorganizācija varētu notikt pašplūsmā. Pēdējo trīs gadu laikā uz citiem novadiem izglītoties ir devušies teju 50 bērni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti