Pēc plašas rezonanses par pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā viens no amatpersonām un deputātu secinājumiem bija stiprināt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kapacitāti.
Uz to jau pirms 11 mēnešiem intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība): “To, ka VBTAI spēkus vajag daudz lielākus un jums tur jābūt ir daudz vairāk darbiniekiem, to gan es apņemos izrunāt gan ar parlamentāro sekretāru, gan ar labklājības ministru.”
Saeimas deputātu secinātajam par nepieciešamību stiprināt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kapacitāti esot vien ieteikuma raksturs. Joprojām no inspektoriem tiek prasīta liela atbildība, taču algas tai netiek līdzi.
Kopš deputātu solījuma turēt roku uz pulsa ir pagājuši 11 mēneši. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija joprojām ne tuvu nav iekārotākā darba vieta. Pērn maija beigās Ilona Kronberga atstāja inspekcijas vadītājas amatu, un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai vairāk nekā pusgadu nevarēja atrast citu vadītāju. Par vadītāju nule kļuvusī Marianna Dreja amatā vēl nav pat mēnesi.
Jaunā vadītāja stāsta, ka pašlaik inspekcijā no 60 darba vietām ir 10 vakances. Turklāt uz vairākām konkurss tiek sludināts atkārtoti, jo neviens uz tām nepiesakās. Pārsvarā trūkst vecāko inspektoru, kuru pienākums ir veikt pārbaudes, kā arī izskatīt sūdzības.
“Minimālais atalgojums šajā amatā ir 650 eiro uz papīra. Ja mēs runājam par trešo kvalifikācijas pakāpi, tie ir drusciņ vairāk par 800 eiro. Šis darbs ir ļoti atbildīgs, ļoti psiholoģiski sarežģīts, jo situācijas mēdz būt dažādas,” norāda Dreja.
Nesen aprēķināts, ka valstī vidējā alga ir 926 eiro mēnesī.
Inspekcijā algas piedāvājums atbildīga darba veikšanai nesasniedz valstī vidējo.
Marianna Dreja norāda, ka trūkstošie darbinieki vajadzīgi, lai iestāde pilnvērtīgi varētu pildīt funkcijas, un aicina cilvēkus pieteikties. Viņa piebilst, ka kopš pērnā gada inspekcijai algu pielikums ir bijis. Iepriekš algas bijušas krietni zemākas.
Inspekcija ir Labklājības ministrijas pārziņā. Nozares ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) noraida apgalvojumu, ka tik liels vakanču daudzums neļauj iestādei pilnvērtīgi strādāt: “Ņemot vērā to, ka ir jābūt pamatā bērnu tiesību interesēm, nevis institūciju interesēm, kādām abstraktām interesēm, cilvēkiem ir jāpārorientējas. Un daži ir aizgājuši no darba tāpēc, ka viņi ir sapratuši, ka viņi jaunajos apstākļos nevar strādāt.”
Ministrs norāda, ka pusgada laikā tiks vērtēti jaunās vadītājas panākumi amatā un, gatavojot nākamā gada budžetu, spriedīs, vai inspekcijai palielināt līdzekļu apjomu.
Ministrs neizslēdz, ka valsts pārvaldes reformas ietvaros amata vietu skaits inspekcijā var arī tikt samazināts, uz tā rēķina palielinot atalgojumu pārējiem.
Tikmēr Saeimas Sociālo un dara lietu komisijas vadītāja, kas solīja uzrunāt ministriju par nepieciešamību palielināt inspekcijas darbinieku skaitu, vēlreiz atgādina, ka šis jautājums tomēr nav parlamenta kompetencē. “Cik man ir zināms, VBTAI noteikti būs arīdzan dažnedažādi uzlabojumi un, iespējams, pat reformas. Bet [Saeimas] Sociālo un darba lietu komisija tieši inspekcijas darbībā nekad nav iejaukusies,” sacīja Barča.
