Pārbaudot Rīgas bāriņtiesu, bērnu tiesību uzraugi nav konstatējuši pārkāpumus, kas liktu vērsties policijā vai lūgt pašvaldībai vērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja atbilstību amatam. Taču darba organizācijā un pienākumu izpildē atklāti fakti, kas ļauj secināt – ne vienmēr lēmumi pieņemti bērna interesēs. Šādi tapšanas stadijā esošo slēdzienu par Rīgas bāriņtiesas darba kvalitāti īsumā raksturo inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.
“Tas, kas mūs dara ļoti bažīgus, ka tie bērni, kas tiek šķirti no ģimenes un pēc tam ievietoti aprūpes iestādē, netiek apmeklēti, kaut arī reizi gadā jau nav bieži. Bet, ja tas termiņš citos gadījumos ir reizi divos trīs gados, tas nozīmē, ka bāriņtiesai nav ieskata par to, kā bērnam klājas pēc tam, kad šie lēmumi ir pieņemti,” klāstīja Rieksta-Riekstiņa.
Neapmeklēto bērnu skaits inspekcijas ieskatā ir būtisks. Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs atzīst – šādi gadījumi ir, taču katram no tiem esot savs skaidrojums.
“Problēma ir tāda, ka apsekojot ne vienmēr bērns ir uz vietas. Viņš dažkārt ir skolā, dažreiz ekskursijā. Dažreiz mēs braucam, speciālas akcijas pat taisām, kad bērniem ir brīvlaiks skolā, lai mēs varētu viņus visus sastapt. Taču ne vienmēr tas ir iespējams. Un otrreiz, ja tur nav nekādu acīmredzamu problēmu, mēs nebraucam,” skaidro Krasnogolovs.
Otras lielākās bažas inspekcijai ir par pārāk sadrumstaloto atbildību. Nav viena darbinieka, kas pārzinātu un atbildētu par bērna dzīvi kopumā.
“Vieni ir tie, kas pieņem lēmumu par viņa šķiršanu no ģimenes, citi meklē viņam aizbildni vai audžuģimeni, vēl citi dodas pie viņa uz aprūpes iestādi vai pie aizbildņa. Līdz ar to šī sadalītā atbildība mūsu ieskatā neveicina to, ka lēmumi tiek pieņemti bērna interesēs,” pauž inspekcijas vadītāja.
Krasnogolovs oponē – vairāk cilvēku lēmuma pieņemšanā nodrošina lielāku objektivitāti. Viņus nevar viegli ietekmēt kāda no ieinteresētajām pusēm. Gan bērnu neapmeklēšanas, gan atbildības uzņemšanās problēmu viņš arī skaidro ar biežo darbinieku maiņu.
“Nav pēctecības. Ja man gada laikā bāriņtiesā nomainījušies visi, kas strādāja ar aizbildnības lietām, tad jūs labi arī saprotat, ka darbiniekam ir no sākuma jāsaprot, ko viņš dara, kā viņš dara un kā viņš var palīdzēt šim bērnam, un cik ātri viņš to var izdarīt. Un, protams, šeit parādās tās nianses, ka viņš nezināja šo ģimeni pirms tam,” norāda Krasnogolovs.
Tas, ka bāriņtiesām trūkst resursu un darbinieku, nav nekāds jaunums. Taču Tiesībsarga birojā, kas pēdējā laikā asi kritizējis Latvijas bāriņtiesu darbu, par to ir skarbs viedoklis.
“Šo apstākļu dēļ nedrīkst ciest bērna tiesības un likumiskās intereses. Nu tad šie kapacitātes jautājumi ir jārisina. Pašvaldībai ir jāstiprina bāriņtiesas, ir jānodrošina speciālisti un pietiekošs darbinieku skaits, lai bāriņtiesas lēmumus var pieņemt savlaicīgi, lai psihologa atzinums nav jāgaida mēnešiem ilgi un tamlīdzīgi,” saka Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Gala slēdziens par Rīgas bāriņtiesu gaidāms nedēļas beigās. Līdzīgas pārbaudes sekos arī citu pilsētu un novadu bāriņtiesās.
