Dienas ziņas

Meklē līdzekļus, lai palīdzētu segt apkures rēķinus

Dienas ziņas

Mazajās slimnīcās atvērtas Covid nodaļas

Konferencē kritizē bērnu tiesību aizsardzības politiku

Bērnu tiesību aizsardzības politiku aizvien kritizē kā pārlieku sadrumstalotu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Nav zināms, cik daudz bērnu Latvijā ikdienā cieš no vardarbības vai ir saskārušies ar kādu no tās veidiem, jo to valsts līmenī neviens nepēta. Ar šādu secinājumu pirms gada noslēdzās “Centra Dardedze” ikgadējā konference. Pēc gada centrā saka – nekur tālu neesam tikuši. Bērnu tiesību aizsardzības politika aizvien ir pārlieku sadrumstalota.

Par vardarbību pret bērniem “Centra Dardedze” konferencē diskutē reizi gadā. Lai gan pērn tika norādīts – Latvijā pietrūkst regulāru pētījumu, kuros skaidrotu, cik bērnu cieš no vardarbības, pēc gada, atkal satiekoties, “Dardedze” aizvien saskaras ar līdzīgu problēmu.

“Diemžēl gada laikā mēs necik tālu uz priekšu neesam tikuši. Kā mēs vispār mēģinām saprast situāciju ar bērnu? Vai mums vispār ir cipari un skaitļi? Jo tie ir tik dažādi dažādās institūcijās. Tie dati ir pietiekami atšķirīgi un dažkārt kopā neiet nu galīgi nemaz,” norādīja “Dardedzes” valdes locekle Laila Balode.

Pēc aizvadītā gada labdarības maratona “Dod pieci!”, kurā sabiedriskie mediji kopā ar “Re:Baltica” aktualizēja tēmu par vardarbību ģimenē, Saeimā tapa īpaša darba grupa. Tās vadītāja Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) uzsvēra – esošās datu nepilnības diemžēl slēpj vardarbības patieso mērogu.

“Uzticoties sistēmai, cilvēki vēršas pēc palīdzības. Un tā statistika ir sliktāka, ja mēs to tā uzskatām par sliktāku. Bet manā skatījumā sliktāk ir tad, kad cilvēki nevēršas pēc palīdzības, un tad mēs arī nevaram viņiem nodrošināt labu palīdzību,” sacīja Čakša.

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka beidzot jāievieš vienota uzraudzības sistēma, kurā satiktos visi iegūtie dati. Lai gan arī par sadarbību starp pašvaldības iestādēm, sākot ar skolu, bāriņtiesu, policiju un beidzot ar sociālo dienestu problēmu pamanīšanā un novēršanā runāts gadiem, arī tur vēl ir, kur tiekties.

“Desmit gadu garumā mūs ļoti caurvij šis jautājums attiecībā uz sadarbības stiprināšanu un sadarbības pilnveidošanu. Par to mēs runājām pirms desmit gadiem, un par to mēs runājam joprojām. Tikai kopā strādājot, mēs varam vienoties par to, kādi ir pareizākie rīcības virzieni,” sacīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Ivita Krastiņa.

Labklājības ministrija gan ir ierakstījusi savos politikas plānošanas dokumentos un apņēmusies beidzot izveidot vienotu datu uzraudzības sistēmu, kurā būtu redzami arī nevalstisko organizāciju un citu institūciju apkopotie dati.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti