Dienas notikumu apskats

Ķīna nikni reaģē uz ASV draudiem bloķēt Pekinu; brīdina ar "postošu konfrontāciju" un karu

Dienas notikumu apskats

Meja: Lielbritānija izstāsies no Eiropas vienotā tirgus

Veidos īpašu regulējumu sadarbībai starp institūcijām bērnu tiesību aizsardzības jomā

Bērnu tiesību aizsardzībā sadarbību institūciju vidū grib veicināt ar īpašu regulējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām bērnu tiesību aizsardzībai, ir vajadzīgi Ministru kabineta noteikumi, kas dod starpinsitucionālās sadarbības ietvaru te un tagad, to pirmdien, 16.janvārī pēc sanāksmes Labklājības ministrijā norādīja Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga.

Sanāksme notika pēc traģiskiem notikumiem, kas atklājās šī gada sākumā. Pirms divām nedēļām atklājās, ka kādā dzīvoklī Dobelē atrasti, visticamāk, no narkotiku pārdozēšanas miruši bērnu vecāki un miris - iespējams, no bada - deviņus mēnešus vecs mazulis.

Mājoklī aptuveni nedēļu atradās arī trīs, četrus un piecus gadus veci bērni. Iesaistītās iestādes norādīja uz informācijas apmaiņas un savstarpējās koordinācijas trūkumu.

Jau šobrīd ir divi likumprojekti bērnu tiesību aizsardzībai, kuri katrs savā laikā stāsies spēkā, norāda Ilona Kronberga. Taču to pieņemšana prasīs laiku. Tādēļ pēc iespējas ātrāk esot jāizstrādā īpašs institūciju sadarbības regulējums, ko pieņems kā Ministru kabineta noteikumus.

„Likumos normas šobrīd ir diezgan deklaratīvas un nav regulējuma konkrētu darbību līmenī," sacīja Kronberga.

"Es domāju, ja mēs uzliktu diezgan virspusēju šo sadarbības līmeni tādu, bet uz konkrētām darbībām vērstu, piemēram, kā ir ar informāciju jāapmainās, kur, kas kuram ir jāsūta, kas ir impulsi informācijas apmaiņai. Ja, piemēram, sociālajam dienestam ir lieta un tajā lietā, ģimenē, par kuru ir lieta, ir bērns, tad tas vien jau nozīmē, ka informācija ir jānosūta gan bāriņtiesai, gan vēl kādām iestādēm, gan ģimenes ārstam jābūt informācijai, vai arī ģimenes ārstam, kurā situācijā ir jāsit trauksmes zvani, nevis gaidīt, ka bērnam ir jau būtisks kaitējums, bet savlaicīgi," atzīmē Kronberga.

Ar pirmo Ministru kabineta noteikumu projektu varētu iepazīstināt aprīlī vai maijā.

"Iespējams, ka šie būs ne ļoti gari Ministru Kabineta noteikumi, bet ļoti konkrēti – kas kuram ir veicams kādās situācijās.

Noteikti informācijas apmaiņas bloks iekšā, sadarbība, veidojot apmācības, atsevišķi principi, atklājot tos, kas ir jau iekšā Bērnu tiesību aizsardzības likumā," paskaidroja Kronberga.

Tikpat liela vajadzība kā šie Ministru Kabineta noteikumi, ir profesionāļu izpratnes veicināšana par to, kas īsti ir vardarbība.

"Šobrīd vēl aizvien daudzviet ir situācijas, kad speciālisti par vardarbību uzskata jau tādus ļoti, ļoti galēji kritiskus, traģiskus gadījumus un situācijas.

Ir jāsāk daudz aktīvāk un skaļāk runāt par vardarbības riskiem un prevenci – kas ir tas, ko mēs varam darīt, lai atpazītu jau pirmos signālus," atzīst “Centrs Dardedze” Preventīvā centra vadītāja Agnese Sladzevska.

Tas pats attiecas arī uz izpratni par jau esošajiem likumiem. "Nepietiek jau ar to, ka mēs pieņemam labus likumus. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie tiktu ievēroti atbilstoši jēgai un mērķim. Tas nozīmē, ka mums ir jāizglīto, jāapmāca, jādiskutē ar speciālistiem, kādā veidā labāk šo tiesisko regulējumu ievērot," norāda LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.

Labklājības ministrijā uzskata, ka iestādes dara visu iespējamo, taču problēmas rodas brīžos, kad jautājumu risināšanā ir iesaistītas arī citas institūcijas. Piemēram, sociālā dienesta rīcībā var nebūt informācijas no policijas pilnā apmērā, skaidroja valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa.

Valsts policijas vadība pagājušajā piektdienā savus reģionālos vadītājus instruējusi daudz ciešāk sadarboties ar pašvaldību iestādēm. "Šis jautājums tika izvirzīts kā viens no prioritārajiem šim gadam. Proti, saņemot iesniegumus par iespējamiem apdraudējumiem tieši bērnam, tas ir skatāms kā prioritārs, un obligāti šī informācija ir jānodod pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, kas nodarbojas ar prevenciju, sociālā taisnīguma nodrošināšanu," norāda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Tiks attīstīta arī kopīga datubāze, kuru varēs izmantot visas bērnu aizsardzībā iesaistītās iestādes.

Tikmēr Labklājības ministrija norādīja, ka turpmāk mediķiem būs daudz nopietnāk jāiesaistās apmācībās, lai atklātu iespējamus bērnu tiesību pārkāpumus. 

Arī tiesībsargs Juris Jansons kritizēja sadarbību starp institūcijām praksē. Viņš lielu uzmanību pievērsa cilvēciskajam faktoram. Katram speciālistam no savas puses jāizdara maksimālais konkrētajā gadījumā bērna labākajām interesēm.

Būtu jārīkojas proaktīvi un laicīgi konkrētās situācijās. Tad, iespējams, līdz tādām traģiskās sekām nenonāktu.  

Jau ziņots, ka kādā dzīvoklī Dobelē pēc vecāku nāves, iespējams, narkotiku pārdozēšanas dēļ četri mazi bērni nedēļu pavadīja aizslēgtā dzīvoklī pie atvērta loga. Jaunākais bērns – deviņus mēnešus veca meitenīte – no bada un atūdeņošanās mira.

Savukārt šonedēļ ugunsgrēkā kādā koka dzīvojamā mājā Rēzeknē gāja bojā 12 gadus vecs bērns. Bojāgājusī meitene mājās bija viena pati, jo tēvs vairākas dienas atradies slimnīcā.

Pēc nelaimes Rēzeknē secinājumi ir ļoti līdzīgi tiem, kādi bija pēc traģēdijas Dobelē. Sociālās drošības tīkls nedarbojas, un tā vājais punkts ir arī trūkumi institūciju sadarbībā, secinājusi VBTAI. Tā un Latvijas Pašvaldību savienība šonedēļ vienojās kopīgi strādāt, lai risinātu problēmas. Viena no vajadzībām būtu, piemēram, kopīga informācijas sistēma dažādām iestādēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti