Secināms, ka ir panāktas zināmas izmaiņas pozitīvā virzienā, tomēr vēl ir daudz darāmā. Notiekošais „Ainažos” lika secināt, ka bērnu psihiatrijā ir samilzušas vairākas problēmas. Kādi ir risinājumi? Par to otrdien, 19. jūnijā, diskutēs arī Saeimā.
- Kopš pārmaiņām vadībā sarucis uzņemamo pacientu skaits un dažādi ierobežojumi
- Personālam tagad ir vairāk laika pacientiem; darbinieki gan aizvien domīgi
- Izmeklējot iespējamo vardarbību, nopratināti jau 100 cilvēki; izmeklēšana gan var būt gausa
- Virkne problēmu aizvien palikušas neatrisinātas, piemēram, pārlieka medikamentu lietošana
Bērniem nu ir elastīgāks dienas režīms
Kad Radio ierodas bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži”, kāda paciente tiek izrakstīta no stacionāra. Divu medmāsu pavadībā viņu nogādā līdz automašīnai, un slimnīcā ir par vienu pacientu mazāk. Janvāra beigās tiesībsargs Juris Jansons informēja par pārbaudes rezultātiem šai slimnīcā, saucot personāla rīcību pret bērniem par necilvēcisku. Tas saistīts ar biežo bērnu piesiešanu pie gultām savaldīšanas nolūkā.
“Ikdienas norma - piesaitēt pie gultas? Tas tiek darīts pat tādā cilvēka cieņu pazemojošā veidā. Proti, ka tur ir vienlaikus vairāki bērni bijuši saitēti un to redz citi bērni,” tā janvārī sacīja Jansons.
Toreiz tika atstādināta slimnīcas vadītāja Ilona Balode.
Kopš marta valdes priekšsēdis ir dakteris Aigars Kišuro. “Domāju, ka vairāk nekā piecas reizes ir samazinājies fiksācijas gadījumu skaits. Bez tā iztikt nevar,” saka Kišuro.
Kustību ierobežošanas skaits stipri sarucis, saka jaunais slimnīcas vadītājs. Ir arī citas pārmaiņas. Uzņemamo pacientu skaits sarucis no 80 līdz 46. Bērniem ir elastīgāks dienas režīms. Ilgāka gulēšana no rītiem un vairāk aktivitāšu svaigā gaisā.
Iedzīvotāji atšķirīgi vērtē notikušo ažiotāžu
To pamana arī Radio, dodoties nelielā pastaigā pa slimnīcas teritoriju. Bērniem, ieraugot vadību, katram ir Kišuro ko pastāstīt. Cits runā par analīzēm, cits vaicā – kad tiks izrakstīts.
Kišuro stāsta, ka līdz ar bērnu skaita samazināšanos personālam esot vairāk laika pacientiem.
To pašu saka intervētā vecākā māsa Vineta. Tagad bērniem varot pievērst pienācīgāku uzmanību. Gada sākumā kolektīvs saruka, kādu darbinieku pat atrada mirušu savā dzīvesvietā. Arī Vineta, kas „Ainažos” strādā 15 gadus, nebija un aizvien nav pārliecināta par turpmāko.
“Protams, par darba pamešanu doma bija,” viņa atzīst. “Bet es saprotu, ka grimstošu kuģi jebkurā gadījumā nevar pamest, jo kuru citu tad ieliks tajā vietā? Kad kuģis būs vesels, tad varēs skatīties, vai strādāt vai nestrādāt šeit tālāk,” norāda Vineta.
Gada sākumā arī atbildīgā ministrija apstiprināja, speciālistu skaits „Ainažos” ir bijis ļoti nepietiekams, tāpēc mainīts slimnīcas statuss no specializētas ārstniecības iestādei uz aprūpes slimnīcu.
Tas nozīmē, ka speciālistu drīkst būt mazāk un tiem nav jābūt klāt nakts laikā.
Radio uzrunā vietējos iedzīvotājus. Starp viņiem ir tādi, kas runāt par slimnīcu nevēlas.
“Zinot tos cilvēkus, ka tā var runāt…,” nosaka Sanita. Viņas pieci kaimiņi strādā „Ainažos”, un sieviete bijusi sašutusi par pārmetumiem.
Savukārt Aira teic, ka kļuvis mierīgāk. Mazāk bērnu un mazāk pašvaldības policistu braucienu līdz slimnīcai. Toties biežākas Valsts policijas vizītes. “Brauc no rītiem policija, bieži vien,” saka Aira. “Es slauku to trotuāru, tad es redzu, ka iegriežas iekšā. Nu, viņiem jāpārbauda ir. Kaut kādas nelikumības noteikti, ka tur ir. Bet nu skaidrības jau tāpat mums nav. Mēs nezinām skaidri. Bet tagad es saprotu, ka cilvēciņiem ir jābrauc uz Valmieru. Tur to liecību sniedz. Tāpat bērnus tur intervē. Daži darbinieki ir aizgājuši. To es dzirdu, ka aiziet,” viņa norāda.
Domā par advokātu piesaisti bērnu interesēs
Pret slimnīcu sākti divi kriminālprocesi. Viens no tiem Limbažu iecirknī, otru Vidzemes reģiona pārvaldes speciālisti izmeklē sadarbībā ar Rīgu.
Zināms, ka tiek izmeklēta cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgajiem, kas cietuši no personām, no kurām cietušie bijuši materiāli vai kā citādi atkarīgi. Figurē arī seksuālā vardarbība.
To Limbažu iecirknis nodevis prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Otrā, apjomīgākā procesā, Valmiera sadarbojas ar Rīgu.
“Bet nu es neteiktu, ka mani izmeklētāji būtu mazāk kvalificēti vai nespētu šo darbu paveikt. Nu tas ir dēļ tā, ka darbs ir apjomīgs un ir jāveic ļoti daudzas izmeklēšanas darbības. Bez tā ikdienā šim cilvēkam ir arī citas lietas,” stāsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.
Viņš nevarot solīt, ka process būs ātrs. Tas gan netiks novilcināts.
Rīgas palīdzība nepieciešama ekspertīžu veikšanā, jo fiziskās vardarbības sekas esot jāpierāda. Tāpat psihologa palīdzību nodrošinot galvaspilsēta. Nepilngadīgos pratināt bez psihologa liedz likums.
“Kopumā ir nopratinātas uz doto brīdi 100 personas.
Vēl darbs turpinās, tā kā tas nebūs tik ātri,” nosaka Mitrošenko. “Tur nav tikai izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar pratināšanu, bet ir arī video materiāls, kas ir jāpārbauda, kas ir pat ne dienu, ne nedēļu, bet tas ir vairāku mēnešu ieraksts. Izmeklētāja pienākums ir visu to izskatīt un pārliecināties, vai šajā video ir redzams fakts, kas liecinātu par noziedzīgu nodarījumu,” stāsta Mitrošenko.
Jansons atzīst, ka varētu domāt par advokātu piesaistīšanu tieši bērnu interesēs. Piemēram, bāreņu nama „Līkumi” kriminālprocesā tas būtiski sekmēja lietas virzību un auga cietušo skaits. „Ainažu” gadījumā cietušo un aizdomās turamo pagaidām nav. “Tas, manuprāt, ir jocīgi. Jo te jau ir vairāku mēnešu aktīvs process. Ļoti nopietni, es saprotu, tur tā izmeklēšanas grupa ir iesaistījusies. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka tos cietušos tā īsti neviens nepārstāv. Tas ir jautājums. Ir vajadzīga arī cietušajiem juridiskā palīdzība,” norāda Jansons.
Bērni, iespējams, aizvien pārāk bieži nonāk slimnīcā
Vēl pirms skandāla šī gada sākumā „Ainažu” slimnīcā nonācis Ivetas Braunes dēls. Māte savā stāstā dalās ar Radio. Dēls ir vienīgais no sešiem bērniem, par kuru viņai atņemtas vecāku tiesības. Atceras, ka neilgi pēc zēna izņemšanas no ģimenes puika četrus mēnešus pavadījis „Ainažos”. Stāstītais ir līdzīgs iepriekš izskanējušām liecībām medijos.
Neatļāva satikties, atņēma personīgās mantas. Nedrīkst pat zvanīt.
Pēc „Ainažiem” puika kļuvis vienu brīdi miegains un apātisks. Citu reizi agresīvs un uzbudināts. Esot stāstījis par piesiešanu pie gultas un nepietiekamu uzturu.
Aizvien lielākā daļa klientu nākot no bērnunamiem, neslēpj jaunais vadītājs Kišuro. Šie bērni personālam esot labi zināmi. No vieniem un tiem pašiem bērnunamiem.
Lai gan ar slimnīcas vadības maiņu notikušas vairākas bērnu interesēm atbilstošākas izmaiņas,
vairākas problēmas gan aizvien pastāv. Arī bērnunamu bērnu, iespējams, biežā, nepamatotā nonākšana slimnīcā. Arī citi ar plašu rezonansi izskanējuši pārkāpumi nav novērsti, saka tiesībsargs Jansons.
Maija beigās birojs kopā ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu devušies atkārtotā pārbaudē. Par pārkāpumiem informēta atbildīgā ministrija un Veselības inspekcija. Jansons lasījis Bezborodova atzinumu.
“Pārmērīga un bērniem nepiemērota medikamentozās terapijas lietošana,” saka Jansons. “Tātad, te jau ir runa par, iespējams, nepareizu ārstniecību. Kā dakteris Bezborodovs savā atzinumā raksta, tās devas ir pārlieku lielas, nesamērīgi lielas,” viņš klāsta.
Vēl gaidot atbildes un rakstot atzinuma pēdējās lappuses, pēc tam sekošot plašāka informācija. Aigars Kišuro no „Ainažiem” stāsta, ka interese par slimnīcu no uzraugošām iestādēm aizvien ir liela. “Stāvoklis, šķiet, ir nenoteikts. Nav definēta prognoze,” norāda Kišuro.
Viņaprāt, valstij jādomā par ārpusstacionāra garīgās aprūpes tīkla izveidošanu, nodrošinot bērnu psihiatrus un sociālos darbiniekus visā valsts teritorijā.
Jautājums par bērnu un pusaudžu psihiatriju iekļauts šīs dienas Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas darba kārtībā. Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio pauda, ka šajā jomā lielā problēma ir kadru trūkums. Bet arī tur, kur kadri ir, neesot komandas darba un bērnus no iestādēm nevarot izņemt trūkstošo psihiatru dēļ.
KONTEKSTS:
Kopš 29.janvāra, kad par Veselības inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži" uz pārbaudes laiku atcelta vadītāja Ilona Balode, slimnīcas darbība bija Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja Jāņa Buģina pārraudzībā, un slimnīcas darbības nodrošināšanai tika piesaistīti šī centra speciālisti.
Tiesībsargs un Veselības inspekcija konstatējuši dažādus pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Slimnīcā "Ainaži" konstatētais raisījis plašākas diskusijas par bērnu ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu Latvijā.
