Viņa norādīja, ka Vecāku padomē ir septiņas mammas, kuru bērniem ir ilgstošas veselības problēmas. Padomes mērķis ir būt par mentoriem citām ģimenēm, kad tās saskaras ar smagām savu bērnu veselības problēmām.
Padome veidota, lai pārstāvētu slimnīcas pacientu un viņu vecāku viedokli, kā arī nodrošinātu komunikāciju starp vairākām ārstēšanā un aprūpē iesaistītajām pusēm. Padome bērnu vecākiem sniegs arī praktisku un emocionālu atbalstu.
“Es gribētu simboliski dāvāt jums Bērnu slimnīcas piederības zīmes un oficiāli teikt, ka jūs esat kļuvuši par Bērnu slimnīcas kopienas daļu,” ar šādiem vārdiem slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols sveica Vecāku padomes pārstāvjus, viņiem sākot darbu.
“Es domāju, ka daudzām ģimenēm ir svarīgi uzzināt, ka tās nav vienīgās, nav pirmās un nav vienas. Tas ir viens no šīs padomes trijiem svarīgākajiem uzdevumiem. Pirmais ir virzīt iniciatīvas, otrais ir dot godīgu atgriezenisko saiti, trešais ir šis savstarpējais atbalsts,” stāstīja BKUS vecāku padomes pārstāve Sindija Meluškāne.
Padomes sastāvā ir septiņas mammas, kuru bērni ilgi slimojuši. Katra no viņām pārstāv konkrētu slimību profilu, piemēram, onkoloģiju, ķirurģiju vai paliatīvo aprūpi. Viņas zina, ko nozīmē dzīvot slimnīcā ar bērnu, kā notiek komunikācija ar ārstiem un kādu attieksmi sagaidīt.
Mammām ir arī praktiska pieredze, redzot bērna ārstēšanas procesu, tāpēc viņas kā padomes pārstāves labi saprot, kādiem jautājumiem vajadzētu pievērsties vairāk.
“Mēs zinām, ka bērni ir ļoti īpaši pacienti un reizēm ir tā, ka vislielākās sāpes var izārstēt ar vienu mazu plāksteri. Tā atmosfēra, un tā attieksme reizēm pat ir svarīgāka par konkrēto medikamentu,” skaidroja vecāku padomes pārstāve Evija Žentiņa.
“Satikām izcilu ķirurgu, kurš pirmajā sarunā piedāvāja pajautāt ģimenei, kurai iepriekš bijusi tāda diagnoze, kā bija mūsu meitiņai, ja viņi piekristu, tad mēs varētu “sakomunicēt”, jo viņš tic, ka tas palīdzētu. Tas bija ļoti liels atbalsts, tas mums ļoti palīdzēja saprast, kas būs tālāk, kas būs pēc pusgada, kas būs pēc gada,” ar savu pieredzi dalījās Žentiņa.
Arī citas mammas uzsvēra, ka kontakts ar vecākiem, kuru bērniem ir tādas pašas un līdzīgas diagnozes, ir ļoti svarīgs. Mareta un Andžela padomē pārstāv onkoloģijas profilu. Viņas norāda, ka līdzīgi pieredzes stāsti, kas beigušies laimīgi, vecākus var uzmundrināt un dot papildu spēku smagajā cīņā.
“Kad mēs nonācām tai situācijā, es pati intensīvi meklēju ģimeni, kam ir tāda pati diagnoze un vispār saprastu, kas tas ir un vispār kaut kādā veidā spētu savākties,” stāstīja Mareta Bērziņa-Meirāne.
“Šīs sarunas ar vecākiem, kopā būšana, pārrunāšana, uzmundrināšana, runājot par ļoti daudzām pozitīvām lietām.. tajā pašā laikā mēs to varam nodot saviem bērniem un tas veicina viņu ārstēšanos,” piebilda padomes pārstāve Andžela Daļecka.
Tieši ar šādu mērķi padome veido kontaktu datu bāzi “Ģimene ģimenei”, ar kuru nepieciešamības gadījumā ģimenei varēs piesaistīt mentoru ar līdzīgu iepriekšēju pieredzi.
