Āgenskalna sākumskolā pirmās klase skolēni gatavojas burtiņsvētkiem. Nu jau skolas vide iepazīta un mācību process skaidrs – gan bērniem, gan arī skolotājiem, kuriem ikkatra jaunā pirmā klase ir arī jauns izaicinājums, jo tikai tad ir skaidrs, kā tieši ar šiem bērniem būs jāstrādā. Lai prasmes un zināšanas skolā izlīdzinātu, strādā skolotāju, psihologa, logopēda un vecāku komanda.
Septembrī ir grūtais darbs – audits un atskaites punkts, lai noteiktu, kādā līmenī ir bērns, un apmācībā varētu skatīties dinamiku, uzsvēra Āgenskalna sākumskolas skolotāja Marita Upena. "Vienam bērnam sasniegums ir, ka viņš vispār lasa, citam tā lasīšana ir raita un vārdu skaits ir daudz lielāks. Tas vārds - apgūts – ir ar lielu diapazonu. Apgūt mēs varam 70% un apgūt varam 90%."
Lasīšana ir svarīga, jo tā ir pamats izziņai arī citos mācību priekšmetos. Cik liela loma tam ir pirmsskolas posmā, skolas skolotājas, kuras šogad sākušas mācīt tieši pirmās klases, atzīst – lielākoties darbs ir izdarīts. Taču vienotu izpratni par to, kas īsti jāmāk un kā interpretēt pirmsskolas mācību programmu, var un vajag veicināt. To, ka vecāki nereti ir satraukušies, vai viņa bērns bērnudārzā tiek atbilstoši gatavots skolai, apliecina Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) saņemtie iesniegumi.
IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts pastāstīja, ka ir bijuši gadījumi, kad vecāki prasa, vai par daudz netiek mācīts, vai nav par traku un pārāk liela noslodze, jo bērns atnāk mājās un neko citu negrib, kā tikai gulēt. "Un ir arī gadījumi, kad domā, ka tur netiek mācīts. Mammas savā starpā runā, ka, ziniet mans bērns jau lasa, bet mans nelasa, un tad rodas tā dilemma, ko tad darīt, varbūt tai pirmsskolā tik labi nemaz nemāca," viņš paskaidroja.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā atzīt, ka ir reizes, kad sadarbībā ar izglītības satura centru speciālisti dodas pārbaudēs, vēro mācību procesu, gatavo ieteikumus, pēc kāda laika pārbauda, kā veicies. Taču vecākiem, ja ir bažas, ka kaut kas nenotiek, kā vajadzētu, vispirms esot ieteicams runāt ar pašu pedagogu. Un neaizmirst, ka katrs bērns ir individuāls un arī mācības padodas dažādi un savā laikā. To pašu uzsver skolās un arī Izglītības satura centrā.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece atgādina - ir jāsaprot, ka pirmsskola ir vecums, kad bērna attīstība ir visatšķirīgākā. Un līdz ar to arī vēlamie rezultāti viena bērna attīstībā krietni pārsniegs normu. "Šodien sešgadnieki, septiņgadnieki daudzi lasa daudz, lasa tekoši, lasa pat divās valodās un tāpat labprāt rēķina desmitos un grib saprast, kas ir bezgalības. Citam bērnam tas padodas daudz grūtāk," uzsvēra Upeniece.
To, ko būtu vēlams apgūt, ikviens var atrast pirmsskolas izglītības vadlīnijās un metodiskajos ieteikumos. Vecākiem kopā ar skolotājiem to vajadzētu izrunāt un atrast labāko ceļu, kā bērnam vajadzības gadījumā palīdzēt. Izglītības satura centrā arī atzīst, ka, veicinot individuālo pieeju, arvien jāattīsta mācību metodes, lai mācītu jēgpilni.
