Latvijā arvien vairāk paliatīvās aprūpes pacientu izvēlas pēdējo dzīves posmu aizvadīt mājās, nevis stacionārā. Bērnu paliatīvajā mājas aprūpē trūkst resursu, savukārt pieaugušajiem šāds pakalpojums ir mazāk pieejams - darbs un vadlīnijas ar šiem pacientiem vēl ir jāizstrādā un jāpilnveido, starptautiskā konferencē sprieda dažādu nozaru speciālisti.
Paliatīvā aprūpe ietver plašu aprūpes kompleksu, kurā ietilpst medicīniskā, psiholoģiskā, sociālā un arī garīgā palīdzība. Pieaugušo pacientu kopskaits, kuriem nepieciešama mājas aprūpe, Latvijā līdz šim nav apzināts, un šāds pakalpojums ir tikai projekta līmenī. Labāka situācija ir bērnu paliatīvajā nozarē, kur speciālisti jau pirms vairākiem gadiem izstrādājuši atbalsta un palīdzības kompleksu.
Taču joprojām ļoti daudzas lietas un materiālu iegāde gulstas uz ģimenes pleciem.
"Visi tie palīglīdzekļi un materiāli ir liels izaicinājums, jo ne vienmēr visu var dabūt, ne vienmēr var būt tā, ka var dabūt to finansējumu; daudzas lietas cilvēkiem ir jādabū pašiem un, kas attiecas uz pieaugušajiem, tad paliatīvās mājas aprūpes pieaugušajiem principā nav," stāsta pediatre, paliatīvās aprūpes ārste Jūlija Cīrule-Galuze.
"Viens no projektiem, ko mums palīdz arī "Ziedot.lv" realizēt, ir apmācība, speciālistu apmācība, kas varētu uzņemties to paliatīvo mājas aprūpi, un tad mēs varam piedāvāt arī Nacionālajam veselības dienestam palīdzēt iesaistīties šajā lietā, jo līdz šim tas principā ir uz ģimenes ārsta, piederīgo pleciem," viņa uzsvēra.
"Ratiņus, kas nepieciešami āra pastaigām pa pilsētu, mēs iegādājāmies paši par savu naudu. Bet zāles, paldies dievam, tiek apmaksātas. Mēs par tām paši maksājam kādus trīs eiro mēnesī," stāsta 16 gadus vecā Maksima mamma Ļena Novikova.
Viens no galvenajiem faktoriem kvalitatīvā mājas aprūpē ir tuvinieku psiholoģiskā sagatavotība.
Liepājā pašlaik ar specializētu izglītību darbojas divi psihologi, bet tas ir nepietiekami, lai palīdzētu visiem pilsētā esošajiem paliatīvajiem pacientiem.
Kā atzīst nozares speciāliste, ir dienas, kad nav iespējams pieņemt visus pacientus, tāpēc darbinieku skaitu vajadzētu dubultot. Svarīgākais pacientu kvalitatīvā aprūpē ir tuvinieku iesaistīšanās, kas nereti nav iespējama vai nu nevēlēšanās dēļ, vai tāpēc, ka tādu nemaz nav. Bērnu aprūpē ģimenes ir aktīvākas, un līdz ar to palīdzības sniegšana ir pieejamāka.
"Mūsdienu sabiedrība, viena daļa nav gatava krīzes situācijās sadarboties ne ar kapelānu, ne ar psihologu, ne ar psihoterapeitu," uzsver psiholoģe, paliatīvā kabineta speciāliste Ērika Gintere.
Liepājā augusta sākumā norisinājās starptautiska konference, kurā Baltijas, Eiropas un ASV speciālisti uzstājās ar prezentācijām par paliatīvo mājas aprūpi viņu pārstāvētajās valstīs. Dažādu nozaru profesionāļi norādīja, ka bērnu aprūpe Latvijā ir labā līmenī, bet darbs un vadlīnijas ar pieaugušajiem pacientiem mums vēl ir jāizstrādā un jāpilnveido.
