Valsts iestādēm konstatējot pārkāpumus privātajā bērnunamā “Bērnu oāze”, tika solīts daudz, taču jaunākie fakti, kas ir LTV rīcībā, liek apšaubīt, vai pēc “Bērnu oāzes” slēgšanas ir ievērotas bērnu intereses, vai bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, patiešām ir prioritāte.
LTV Ziņu dienesta veidotie sižeti par "Sistēmas bērniem"
Komentāru skaits (83)
Sižetus veidoja LTV Ziņu dienesta žurnāliste Zanda Ozola-Balode
Janvāra beigās Tiesībsarga biroja zālē tika sasaukti visu iesaistīto pašvaldību pārstāvji. Bērnu tiesību aizsargi, ieskaitot Labklājības ministriju, solīja vispirms bērniem ļaut divas nedēļas adaptēties jaunā vietā, tad veikt viņu psiholoģisko izpēti un tad rehabilitēt. Kopš solījuma ir pagājuši trīs mēneši.
Tomēr pretēji solītajam, atklājies, ka bērniem nav nodrošināta ne psiholoģiskā izpēte, ne psihoemocionālais atbalsts. Tātad nekas no iepriekš minētā. Valsts iestādes par bērnu tiesību pārkāpumiem privātajā bērnunamā zināja jau vismaz pirms pusgada. Bet bērnu psiholoģiskajai izpētei vajadzēja sākties dažus mēnešus vēlāk - gandrīz pirms trīs mēnešiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), kura bija solījusi noorganizēt bērnu psiholoģisko izpēti, stāsta – vispirms bija jāvienojas par vienotu metodoloģiju, tad jāatrod speciālisti. Viss prasījis laiku. "Tika rīkots izsludināts iepirkums, konkrēti iepirkums, kur attiecīgi tika uzrunāti speciālisti, kuri šo darbu ar bērniem veiks," stāstīja VBTAI Bērnu tiesību departamenta direktores vietniece Baiba Skrabāne. Inspekcijā arī norādīja, ka ierēdņi nevar apiet to, kas ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem vai likumiem.
Tikmēr ārsts - psihoterapeits Artūrs Miksons - saka, ka šādās situācijās nevajadzētu vilcināties. "Es teiktu tā - atbilde būtu, jo ātrāk, jo labāk," pauda ārsts. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija savus plānus darbam ar bērniem neatklāj. Tomēr Miksons norāda, ka šos plānus būtiski zināt iestādēm, kurās bērni ievietoti. Taču, kā pārliecinājies tiesībsarga birojs, arī tās to nezina.
Pašvaldības zvanot tiesībsargam un prasot, kad beidzot kāds teiks, ko ar bērniem darīt, vai viņiem drīkstot sniegt psiholoģisko palīdzību. Tikmēr laiks rit uz priekšu. Daži bijušie “Bērnu oāzes” bērni šajā laikā ilgstoši bijuši valsts policijas meklēšanā, daļa, gluži tāpat kā dzīvojot “Bērnu oāzē,” joprojām mēnešiem neapmeklē skolu. Daži joprojām reģistrēti Pildas skolā, Ludzas novadā, kaut faktiski tur vairs nedzīvo.
Tiesībsarga birojs, paužot neizpratni par palīdzības nesniegšanu šiem bērniem, uzsvēra: “Bērnu oāzē” dzīvoja bērni ar nopietnām uzvedības problēmām, kas iepriekš smagi cietuši gan no vardarbības, gan pamešanas novārtā. Daži no bērniem ir tik ļoti traumatizēti, ka tiem vairs nav aptakaļceļa. Viņi būs vienmēr agresīvi, impulsīvi. Viņiem arī iespējams atrast kaut kādu nišu dzīvē, kur viņi var realizēties, tomēr lielākoties viņi vienmēr būs tādi problēmbērni.
