4. studija

Bieriņos jaunietis gadiem ilgi biedē, fiziski un verbāli aizskar vietējos iedzīvotājus

4. studija

Kā pasažieri izjutīs, ka starppilsētu autobusu maršrutos iestājies «brīvais tirgus»?

Bērnu kaprīzes vai pamatotas prasības - kāpēc skolu ēdnīcas netiek ar tām galā?

Bērnu kaprīzes vai pamatotas prasības – kāpēc skolu ēdnīcas netiek ar tām galā?

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko ir saņēmis sūdzību no skolas padomes, ka ar ēdināšanu skolā kaut kas nav kārtībā. Arī kāda skolēna mamma vēstulē "4. studijai" norādīja, ka bērns nav apmierināts ar ēdnīcā gatavoto, arī attieksme esot zem katras kritikas.

Skolēna mammas Baibas sūdzība par ēdnīcu

"Ēdiens ir katastrofāls (pārvārīts, pārsālīts vai vispār nesālīts, neestētisks), trauki netīri, attieksme pret bērniem - sliktāka kā pret lopu baru! Bērni atsakās pat ieiet ēdnīcā, lai nebojātu apetīti un, labākajā gadījumā, ņem no mājām ēdienu, bet sliktākajā - neēd vispār vai iet ēst par naudu (tie, kuri var atļauties) kaut kur ārpusē.

Ēdināšanas uzņēmums "Daily" ignorē to, ka laikmets ir mainījies un arī bērnu ēšanas paradumi ir mainījušies! Piemēram, mūsdienu bērni bieži neēd sajauktu pārtiku (mērci uzlietu uz griķiem, sautējumus utt.) - bet, ja katru produktu pasniedz atsevišķi, tad ēd. Kāpēc gan uzņēmums, kam tas ir galvenais bizness, šo niansi nevarētu ņemt vērā?"

Noskaidrojies, ka pēc gadu ilga bezdarba perioda pilnvērtīgi nestrādā ēdnīcas trauku mašīna. Nomaināmā detaļa ir pasūtīta jau augusta beigās, bet vēl nav saņemta.

"Šobrīd ir nolikts vēl cilvēks, kas pārskalo traukus, izmantojot ūdens cauruli. Kāds būs rezultāts, skatīsimies, jo trauki jau  nebija tādi, ka to ļoti vizuāli var noteikt. Varbūt pa vidu ir bijis kāds šķīvis, kas ir kritiskāks," teica Ševčenko.

Direktors pats vairākas reizes nedēļā dežurē skolas ēdnīcā kā administrācijas pārstāvis. Nelaipnu attieksmi savā klātbūtnē pret bērniem no personāla puses nav novērojis. Par ēdienu direktors piekrita, ka tas nav tik garšvielām bagāts, kā esam ieraduši ēst mājās, tomēr nepiekrīt, ka skolas pusdienās tiek pasniegts kas nebaudāms.  

Runas par vecāku neapmierinātību ēdinātāju "Daily" pārstāvis, SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes loceklis  Guntis Bredovskis uzzinājis no paziņām.

Viņš aicina turpmāk, ja ir problēma, uzreiz runāt ar ēdinātājiem. Novēloti ir grūti noteikt, vai ēdiens bijis pārcepts, pārsālīts vai pārvārīts.

Individuāla pieeja katram bērnam – pēc viņa vēlmēm servēt ēdienu pie letes epidemioloģiskās drošības dēļ tagad nav iespējama. 

"Iedomājieties – pāri par 100 porcijas 10 minūtēs. Visu novākt, visu salikt. Tad apkalpojošam personālam – ko kurš ēd, kam uzliet uz griķiem, kam ne – grūti realizēt. Viņu uzdevums pēc iespējas ātrāk uzservēt to ēdienu, lai viņš būtu uz galda," skaidroja Bredovskis.

Turklāt vienu skolas pusdienu cena – 1,42 eiro, ko apmaksā Rīgas dome, neesot mainījusies jau gandrīz 10 gadus. Prasības augot, finansējums – ne.

"Par to mūsdienīgo ēdienu 1,42 eiro. Aizejam uz kādu kafejnīcu, – paēdam par 1,42 eiro? Ko gan mēs varam dabūt? Par 1,42 eiro ir jāizdomā, lai bērns ir paēdis, lai būtu izpildītas visas normas, lai būtu samaksāti nodokļi, komunālie un viss pārējais," skaidroja uzņēmuma pārstāvis.

Uztura speciāliste Zane Timpare piekrīt vecākiem – mūsdienu bērniem ir jādod iespēja izvēlēties, tā neesot jaunās paaudzes izlaidība vai izdabāšana no pieaugušo puses, bet gan bērna vēlmju respektēšana.

Turklāt tas neprasa papildu finansējumu, bet ieguvums būs liels – bērni būs paēduši.

"Ja mēs uzliekam – visiem bērniem pat – uzliekam uz šķīvja griķus, uzliekam mērci un uzliekam salātus, tad katrs bērns šo ēdienu var sajaukt pēc savām vēlmēm. Bet, ja mēs uzliekam ēdienu, kur mērce ir uzlieta griķiem, un turpat virsū ir salāti, tad bērns vairs neko nevar ar šo ēdienu izdarīt. Viņš nevar izvēlēties – kāds ir, tāds jāēd," teica Timpare.

Uztura speciāliste atsaucas uz Kopenhāgenas Universitātes zinātniekiem, kuri veikuši pētījumu par bērnu izvēles iespējām saistībā ar to, kā ēdiens tiek pasniegts.

"Arī viņi saka, ka tās ir ļoti lielas iespējas par mazām izmaksām, ko varētu izmantot tieši skolu ēdinātāji: pasniegt šo sadalīto ēdienu. Jo, es domāju, arī neviens pieaugušais nejustos labi, ja aizejot uz kādu sabiedriskās ēdināšanas iestādi, lūgtu griķus ar mērci atsevišķi un viņam atbildētu: nē, es tev liešu mērci uz griķiem. Leju un liešu," sacīja uztura speciāliste.

Pēc ekspertes domām, netīro trauku problēmu, kamēr tiek gaidīta trauku mašīnas detaļa,  varētu risināt, izmantojot vienreizējos traukus.

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Svetlana Aļminoviča norādīja – likumdošana neparedz, ka skolu ēdnīcās obligāti jābūt trauku mazgājamajai mašīnai. Tāpēc ēdinātājiem šī problēma ir jārisina nekavējoties. Par uzņēmuma "Daily" darbību N.Draudziņas vidusskolā līdz šim sūdzības PVD nav saņēmis.

Latvijā pavisam ir 758 skolas. Iepriekšējo trīs gadu laikā sūdzību skaits par ēdināšanu skolās ir nemainīgs – 84 līdz 89 sūdzības gadā. Par pamatotām parasti tiek atzīti 33–35% sūdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt