Panorāma

Panorāma

Panorāma

Diskutē par lauku ceļu sakārtošanu

Meklē veidus, kā mazināt bērnu uzvedības problēmas

Bērnu agresija skolās aizvien ir izplatīta; eksperti meklē risinājumus

Tuvojas skolēnu rudens brīvlaiks, un diemžēl daudzi bērni un pusaudži to īpaši gaida neciešamās klasesbiedru uzvedības vai vardarbības dēļ. Vienaudžu pazemošana skolās aizvien ir izplatīta, secina eksperti. Turklāt uzvedības problēmas ik gadu novēro arvien vairāk skolēniem, arī mazāko klašu bērniem.  

Bērnu un pusaudžu uzvedības traucējumi bieži mēdz izpausties kā agresija un vardarbība pret vienaudžiem. Diemžēl īpaši izplatīta tā ir skolās.

Jaunā mācību gada pirmajos mēnešos bērnu uzticības tālrunis bijis “karsts”, zvanījuši gan vecāki, gan paši skolēni. Elizabetei Gustsonei ir skolas vecuma bērns ar autiskā spektra traucējumiem un no tā izrietošām uzvedības problēmām.

“Man ir abējādi stāsti. Man ir bijis tā, ka viņš pats ir bijis agresīvs un nesaprotami uzvedies, un tās izpausmes ir ļoti dažādas. Un ir bijis otrādi, kad viņš ir bijis tas, kurš cieš no agresijas, no pāridarīšanas arī emocionāli,” stāstīja Gustsone.  

Ceļš, bērnam uzsākot skolas gaitas, bijis ērkšķiem kaisīts. Tas pamudinājis māti izveidot privāto skolu Rīgā. Viņas ieskatā tas bijis vienīgais risinājums.

“Atrast vidi, kurā viņš jutīsies droši, patiesībā tā ir vienīgā lieta, kas viņam ir vajadzīga,” atzina Gustsone.

Ko darīt, lai mazinātu bērnu antisociālu un nepieņemamu uzvedību? Kā to savlaicīgi pamanīt? Atbildes uz šiem jautājumiem piektdien, 12.oktobrī, vienkopus centās rast visas puses - gan vecāki, gan mācību iestādes un bērnu tiesību speciālisti.

Atrast kādu skolu, kas par šīm problēmām gatava runāt publiski, tikpat kā nav iespējams.

Ņemot vērā, ka šādi notikumi parasti kaitē skolas tēlam un tos vai nu risina iestādes iekšienē, vai mēdz gadīties, ka apzināti nepamana.

“Diemžēl skola ir šī strukturētā vide, kur uzvedības traucējumi arī izpaužas viskrasāk un vislielākajā apjomā. Tādēļ vecākiem ir nepieciešams atbalsts. Speciālistiem - mums kopā - ir jādomā, kādi būtu tie resursi un jaunas metodes vai iespējas, ko mēs varētu piedāvāt ģimenēm,” norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces vietniece Liene Kauliņa-Bandere.

 Vienotas formulas gan nav. Pirms diviem gadiem inspekcijas paspārnē izveidotā Konsultatīvā nodaļa izstrādājusi uzvedības korekcijas plānus 440 bērniem. Plāni izvērtē katra bērna individuālo situāciju un novēro izmaiņas uzvedībā. Tomēr palīdzēts līdz šim ir vien tiem bērniem, kuru vecāki vai skolas izrādījušas drosmi un vērsušās pēc palīdzības.

Kā labo piemēru forumā izcēla Ikšķiles pašvaldību. Tur ar uzvedības problēmām cīnās preventīvi, stāstīja pašvaldības pārstāvis un bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, kurš pats vēl salīdzinoši nesen ikdienā saskārās ar skolēnu uzvedības problēmu dažādām izpausmēm.

“Šis ir laikmeta jautājums, jo bērni paliek arvien kustīgāki, es neteiktu agresīvāki, bet aktīvāki. Es to arī sasaistu lielā mērā ar bērnu ģimenēm, ar modernām tehnoloģijām, ar datoriem un telefoniem,” atzina Batņa.

Jādomā, ka piemērotas vides radīšana, kā, piemēram, privātskola ir viens no risinājumiem. No otras puses, būtiska ir iekļaujošā izglītība un šo bērnu integrēšana vispārizglītojošās skolās, tāpēc arī eksperti secina, ka viena pareizā varianta problēmu atrisināšanai nav, bet katra bērna situācija vērtējama individuāli.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti