Skolas
Kā reaģēt un rīkoties, ja jaunietis paziņo, ka viņš nav "viņš", bet "viņa" un lūdz sevi saukt citā vārdā, kas nav rakstīts pasē? Lai juridiski Latvijā mainītu vārdu no sieviešu uz vīriešu vai otrādi, ir jāapliecina daļēja vai neatgriezeniska dzimuma maiņa.
"Mūsu skolā, Siguldas Valsts ģimnāzijā, manas vadības prakses laikā, kas ir septiņi ar astīti gadi, man uz galda vai jebkādā citā kombinācijā nav informācijas par šādiem gadījumiem," sacīja Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
"Jā, ir jaunieši, kuriem jautājumi par dzimumu identitāti ir aktuāli. Jaunieši parasti vēršas ar to, ka viņi vēlas, lai viņus uzrunā citā vārdā, kas neatbilst tam dzimumam, kurš viņam ir dokumentos ierakstīts. Un patiesībā no skolas puses līdz šim nav bijušas tādas būtiskas problēmas. Skolotāji to arī respektē," pastāstīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas psiholoģe Rita Niedre.
Tikmēr Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, pēc LTV rīcībā esošās informācijas, bijis gadījums, kad jaunietis lūdza viņu saukt citādi, bet ne visi skolotāji ievēro. Sarunā direktors Andris Priekulis sākumā atrunājās, ka tādu jauniešu skolā vispār nav, līdz beidzot sacīja: "Ja žurnālā ir uzrakstīts, oficiālā žurnālā, oficiālā pasē, tad es teiktu tā – kā man tagad jāsaka? Juris Pumpiņš? Žurnālā ir rakstīts "Ieva Gudrā" un iesniegumā skolā "Ieva Gudrā". Es teiktu tā – es respektēju bez šaubām vecāku teikto, bet es nevaru skolotājiem pateikt saukt viņu par Ievu Gudro. Kāpēc gan nevar pēc oficiālā, kā žurnālā ir ierakstīts un iesniegumā, kur viņi ir iesnieguši dokumentus? Kāda tur ir problēma. Es šeit netaisu statistiku. Man ir daudz nopietnāki darbi."
Inspekcija
Kā jādara atbilstoši likumam? Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir saskārusies ar šādu jautājumu.
Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktora vietniece Edīte Milevska atklāja pieredzes stāstu no kādas skolas: "Problēma bija tā, ka daļa pedagogu uzskatīja, ka bērns jāsauc tādā vārdā, kāds ir rakstīts bērna personas apliecinošā dokumentā. Savukārt otra daļa pedagogu un izglītības iestādes darbinieku uzskatīja, ka bērns jāsauc tādā vārdā, kā viņš pats to vēlas. Vēršu uzmanību, ka Latvijas likumdošanā nav noteikts, kā būtu jārīkojas šādos gadījumos. Mēs esam pārrunājuši šo gadījumu arī ar inspekcijas psihologiem.Un mūsu ieteikums izglītības iestādei bija, ka vadībai jāveic tādas izskaidrojošas pārrunas ar pedagogiem, aicinot respektēt bērna vēlmes saukties tā, kā viņš vēlas.
Jāsaprot, ka bērns nav vainīgs pie tā, ka viņš tā jūtas. Kā arī – tas nav nekāds nepareizas audzināšanas rezultāts."
Dzimuma identitāte ir bērna identitāte. Šajā jautājumā pieaugušie nedrīkstētu vardarbīgi iejaukties un teikt, ka tas ir nepareizi, norādīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Gunita Kovaļevska.
Valodnieki
Ko darīt ar gadījumiem, ja ne viņa, ne viņš? Kā izmanevrēt ar latviešu valodu, iztiekot bez tradicionālā "viņš" vai "viņa"?
"Latviešu valodā dzimta parādās gan īpašības vārdos, gan divdabjos, kas ir daļa, piemēram, no izteicēja, un tā tālāk. Respektīvi, mainot tikai vietniekvārdu, latviešu valodā jautājums īsti netiek atrisināts. (..) Tāpēc arī šai vajadzētu būt plašākai diskusijai. Mēs nevaram tā vienkārši pateikt, ka turpmāk lietos šādi. Vajadzētu atrast šo sadarbības formu starp to, kā kopiena vēlas un ko valodnieki iesaka," sacīja valodniece, raidieraksta "Pieturzīmes" veidotāja Aiga Veckalne.
Viens no rosinājumiem – ņemt talkā lībisko dialektu. "Lībiskajā dialektā .. mēs sakām "viš" un domājam gan par vīrieti, par sievieti. Jebkurš var pateikt šādu formu. Un tad visbiežāk galotnes tiek norautas arī pārējiem vārdiem. Tāpēc viens no rosinājumiem, par ko arī dzejnieks Kārlis Vērdiņš runāja, ka var teikt: "viš" ir nebinārs," pastāstīja Veckalne.
Par to gan būtu vajadzīga valodnieku diskusija. Tiesa, no dažu valodnieku izteikumiem var nojaust, ka par šo tematu viņi nevēlas diskutēt.
Fragments no intervijas ar valodnieku, Latvijas Universitātes profesoru Andreju Veisbergu laikrakstā DDD pērnā gada vasarā: "Tagad tiek meklēts veids, kā apzīmēt "nebināros cilvēkus" – tos, kas uzskata, ka viņi nav ne vīrieši, ne sievietes, tādēļ tiem esot nepieciešama dzimumneitrāla uzrunas forma, sava dzimtes galotne. Latviešu valodā tādas nav. (..) Valodas ekspertu komisijai jau atsūtīja no Briseles rosinājumu izstrādāt latviskos terminus, atbilsmes dzimumneitrālai un iekļaujošai valodai. Tas esot nepieciešams, lai varētu veikt dokumentu tulkojumu. Mans priekšlikums (ar ironiju, protams): tiem, kas nav ne vīrieši, ne sievietes, liksim galotni "o". Dzīvē tas būtu, piemēram, šādi Jāno Ābolo. (..) Es atteikšos ar tādām blēņām darboties. Domāju, ka būs diezgan daudz valodnieku, kuri rīkosies līdzīgi. Valodas ekspertu komisijā, kurai, visticamāk, šādus jautājumus varētu uzticēt, smejas un cer, ka līdz tādam absurdam nenonāksim."
