Ar draugiem.lv runasvīru Jāni Palkavnieku tikšanās notiek ''Draugiem Group'' biroja pagalmā, kur skan mūzika un siltajā saulē darbavietas pārcēluši vairāki darbinieki. Datu regulas stāšanos spēkā portāls sagaida mierīgi. Uzņēmumā strādā divi datu aizsardzības speciālisti – viens darbinieks pārkvalificējies, un vēl viens pieņemts darbā papildus.
''Pirms diviem gadiem, kad mēs uzzinājām, ka šāda lieta būs jāievieš, bija vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tagad mēs esam sapratuši, kas ir patiesībā jāizdara.
Protams, tas rada kādas neērtības, ir jādara mazliet vairāk nekā iepriekš, bet mēs tam esam gatavojušies divus gadus,'' saka Palkavnieks.
''Lai tu varētu lietot pēc 25. maija portālu, tev ir jālūdz atļauja vecākiem. Ir izstrādāti četri veidi, kā vecāks var apstiprināt savu identitāti. Pirmais ir ar internetbankām. Otrais ir ar e-parakstu, kas mums jau bija izstrādāts. Trešais - veicot viena centa maksājumu ar maksājumu karti, kurā norādīts vārds uzvārds, un ceturtais veids ir atnākt uz biroju ar personu apliecinošu dokumentu.''
Palkavnieks norāda, ka sākumā šķitis – diez vai vecāki šādai lietai pievērsīs uzmanību. Taču kopš 25. aprīļa vecāku atļauju lietot draugiem.lv saņēmuši 2 300 bērnu jeb aptuveni piektā daļa lietotāju zem 13 gadu vecuma. Portāls piedāvājis arī jaunu funkciju – vecāki var saņemt paziņojumus par bērnam atsūtītajām vēstulēm, jauniem draudzības apstiprinājumiem un maksājumiem, ko bērna profils portālā veicis. Tomēr to, kas bērna vēstulēs rakstīts, vecāki neredzēs. Palkavnieks stāsta, ka
Datu valsts inspekcija atzinusi - draugiem.lv no savas puses izdarījis visu, lai attiecībā uz lietotājiem – bērniem – regulu nepārkāptu. Tomēr to, kā sistēma darbosies, parādīs prakse.
''Pagaidām mēs nezinām, kāds būs precedents, ja, piemēram, kāds pieaugušais apliecinās, ka tas ir viņa bērns vai aizbildāmais, un viņš būs norādījis nepatiesu informāciju. Bet es saprotu, tur ir arī citu likumu citi panti, kas paredz atbildību viņam par uzdošanos par citu personu. Kā tas notiks, to mēs nezinām. Bet tā arī nav mūsu darīšana, jo mēs uzticamies, ka pieaugušais, norādot, ka tas ir viņa bērns, sniedz patiesu informāciju. Ja viņš sniedz nepatiesu informāciju, tas jau ir tiesībsargājošo iestāžu darbs,'' tā Palkavnieks.
No pārējo lietotāju skatupunkta datu regula praktiski neko nemainīšot. Piemēram, regulā noteiktās tiesības lietotājiem „tikt aizmirstiem” draugiem.lv jau šobrīd ievērojot. Kad lietotājs savu profilu dzēš, draugiem.lv datus uzglabājot 30 dienas:
''To mums ir lūgušas tiesībsargājošās iestādes. Ja ir nepieciešama noziegumu izmeklēšana, šādi dati ir nepieciešami. Bet, protams, mēs neesam serveru kompānija. Mums nav intereses glabāt datus, kurus neviens nelieto, kuri nevienam nav vajadzīgi. Dažkārt ir bijuši gadījumi, ka cilvēki izdzēš profilu pulksten 11.00 vakarā un 9.00 no rīta sazinās ar mums, vai var atjaunot.''
Kopumā gan Palkavnieks atzīst – datu regulas normas tikšot iedzīvinātas pakāpeniski. Katru strīdīgo gadījumu atsevišķi izvērtēšot uzņēmuma datu aizsardzības speciālisti. Tāpēc Palkavnieks vēl nevar skaidri atbildēt, kā draugiem.lv rīkosies gadījumā, ja kāds lietotājs portālā ievietos cita cilvēka fotogrāfiju bez atļaujas:
''Starp citu, tieši līdzīgs gadījums mums ir bijis pirms daudziem gadiem, kur kāds lietotājs atraksta, ka viņš ir redzams pirtī, sēžot pie galda ballītē albūmā, kurā viņš nav vēlējies būt. Toreiz mums tā reakcija bija savādāka – tas ir publisks pasākums, tu tur nofotografējies, tev jālūdz tam cilvēkam dzēst ārā, nevis mums. Kā mēs rīkosimies šobrīd, nevaru atbildēt. Noteikti mūsu abi speciālisti pētīs, vai šis gadījums pakļaujas regulai un vai šāda bilde ir dzēšama.''
Par datu aizsardzības neievērošanu uzņēmumiem turpmāk varēs draudēt lielas soda naudas. Maksimālais sods par atsevišķiem pārkāpumiem varēs sasniegt 4% no uzņēmuma apgrozījuma līdz pat 20 miljoniem eiro.
