ĪSUMĀ:
- Vecāku rīcība, ja bērniem ir iesnas un neliels klepus, ir ļoti dažāda.
- Vieni bērnus atstāj mājas, citi turpina sūtīt uz skolu.
- Arī skolu ieteikumi šādās situācijās ir krasi atšķirīgi.
- Ģimenes ārsti Covid-19 testus bērniem veikt iesaka, bet izvēle vecāku ziņā.
- Ārste norāda – trūkst viena algoritma, kā rīkoties visiem ģimenes ārstiem.
- Arī Slimību profilakses un kontroles centram nav vienas pareizās atbildes.
“Paceļ roku, kam bērni jau ir slimi? Nu vai vismaz puņķaini un krekšķoši, un paliek mājās” – šis daudzbērnu māmiņas Zanes Gaisas ieraksts sociālajā vietnē “Twitter” izraisījis pamatīgu rezonansi. Daudzi vecāki atzīst – pēc pirmās nedēļas skolā bērniem sākušās iesnas un klepus.
Zanes Gaisas jaunākajam bērnam arī ir iesnas, mazliet sāp kakls un neliels klepus.
“Jāsaka, ka es esmu piesardzīgāka ar šo. Es droši vien nelaistu savu bērnu tāpat uz skolu arī pagājušajā gadā, bet šogad es viņu nelaistu arī ar kaut kādām mazākām pazīmēm. Covid-19 droši vien ir iemācījis to, ka slimam nekur nav jāiet, bet ir jāsēž mājās un jāizārstējas. Es droši vien vairāk caur pirkstiem uz to skatītos pagājušajā gadā,” atzina Zane Gaisa.
Bet Inga Brizga no Saldus savu bērnu uz skolu pirmdien vēl palaida, otrdien prasīšot ārsta padomu.
“Meita bija piektdien pārgājienā ar skolu, un sestdienas vakarā sākās iesnas, jo tur bērni gāja T kreklos, ar basām kājām, tāpēc tagad ir aizlikts deguns. Es nevarēju saprast no rīta, vai laist uz skolu? Kāda ir situācija? Pie katrām iesnām, es nezinu, vai poliklīnikā būs tik daudz vietas, lai katru bērnu uzņemtu,” sprieda Inga Brizga.
Vecāku izvēles un arī skolu ieteikumi šādās situācijās ir krasi atšķirīgi. Vēl kāda mamma, kuras bērni mācās Teikas vidusskolā Rīgā, dalījās, ka tur vecāku rakstītas kavējuma zīmes Covid-19 laikā ir atceltas. Uz skolu nākt nedrīkst. Ja saslimšanas pazīmes parādās skolā, var gadīties, ka sauc pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Neviens nevēloties atsākt darbu attālināti, un tāpēc jau tagad ģimenes ārstu tālrunis ir “karsts”.
Ģimenes ārsti Covid-19 testus bērniem veikt iesaka, bet, vai to darīt, tā ir katra vecāka paša izvēle.
“Bērniem ir ļoti bieži vīrusa infekcijas, un tad sanāk, ka bezmaz vai katru otro nedēļu viņš saslimst un mums ir nepieciešams viņu sūtīt [uz testu]? Cik tas ir lietderīgi? Būtībā ir jāizstrādā noteikts algoritms, kā kopīgi visā valstī ģimenes ārstiem rīkoties, ja ir augšējo elpošanas ceļu vīrusa infekcija un Covid-19 situācijā,” pauda ģimenes ārste Sarmīte Veide.
Bet arī Slimību profilakses un kontroles centram nav vienas pareizās atbildes.
Ir tikai ieteikumi, ko drīkst interpretēt pa savam, ņemot gan vērā to, cik spēcīgi saslimšanas simptomi, ar ko bērns ir kontaktējies un vai ģimene ir devusies ārpus Latvijas.
“Iesnas un klepus nav pamats, lai uzreiz skrietu un veiktu testu. Vajag novērtēt risku kopumu. Ja bērniņam ir tikai iesnas, nav izteikts klepus un paaugstinātas ķermeņa temperatūras, tad es domāju, ka nē. Ja ir temperatūra virs 37,5, tad mēs sākam aizdomāties par to, ka bērniņam kaut kas nav kārtībā,” sprieda SPKC epidemioloģe Rita Korotinska.
Bērni ar Covid-19 slimo retāk nekā pieaugušie, un testi visiem ir pieejami, taču, vai tos veikt, katram labāk vaicāt savam ģimenes ārstam, norādīja epidemioloģe.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
