Vitas Milnes ģimenes ikdienas un ēšanas paradumi krasi izmainījās pirms trīs gadiem, kad pēkšņi saslima viņas tolaik deviņus gadus vecā meita. “Viņai sāka sāpēt vēders. Ļoti sāpēja. Ģimenes ārste noņēma analīzes, un tad viņu aizsūtīja uz Madonu, uztaisīja operāciju un pateica, ka viņai ir tas pankreatīts – aizkuņģa dziedzera iekaisums. Viņai noteica stingru diētu. Viņa nedrīkst ēst ceptu, treknu, taukainu, asu, arī kečupus, majonēzes,” stāsta Vita.
Sieviete par nepieciešamajām izmaiņām bērna ēdienkartē mutiski informējusi Ērgļu vidusskolas direktori. “Satiku direktori skolā un es viņai jautāju, kā ir ar pusdienām – vai nevar tā kā drusku kaut ko atsevišķi taisīt. Un viņa teica, ka nē, viņai vienai pašai atsevišķi netaisīšot. Un tagad otro reizi teica, kad es jautāju, kā būs ar pusdienām – nē, atsevišķi netaisīs, jo daudz bērnu esot. Viņa pēdējo reizi tikai pateica – ja viņai [meitenei] neesot ko ēst, lai es padomājot no mājas kaut ko dot līdzi,” stāsta Vita.
Tā kā skolā Vitas meitai nav nodrošināts atbilstošs uzturs, esot dienas, kad meitene nav pilnvērtīgi ēdusi.
Nepareizs uzturs meitenei draud ar veselības problēmu saasinājumu.
“Tagad mēs mazāk esam pa slimnīcām, sākumā bijām ļoti bieži pa slimnīcām,” raudot stāsta mamma.
Ērgļu vidusskolā pašlaik mācās 200 bērnu. Vitas 12 gadus vecā ir vienīgā visā mācību iestādē, kurai nepieciešama specializēta ēdienkarte.
“Man nav tādas instrukcijas par to, kas šim bērnam ir tieši atbilstošs. Tā saruna bija tikai par ceptu, tātad, es pieņemu, ka visas pārējās dienas viss ir atbilstošs. Mums nav speciāla ēdienkarte šim bērnam, bet no kopīgās ēdienkartes bērns var izvēlēties ēdienus, kas ir atbilstošs viņas ēdināšanas vajadzībām,” skaidro Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa.
Tā kā par 7. klases skolniecei nepieciešamo specializēto uzturu direktore uzzinājusi vien mutiski, nekas nav darīts, lai bērns katru dienu ēstu savam veselības stāvoklim atbilstošu ēdienu. “Tajā dienā, kad ir tas ceptais, tad, iespējams, bērns varētu palikt mazāk ēdis. Bet mēs esam ievērojuši un zinām, ka meitenīte ļoti labi tiek galā pati ar situāciju. Viņa kotletītei noņem virsu un izēd to necepto daļu, vai arī, ja tā ir zivtiņa, tad viņa noņem nost to panējumu un ēd to, ko viņa var ēst,” stāsta Šaudiņa.
Skolai gan būtu jānodrošina bērnam atsevišķa ēdienkarte, ja mamma direktorei būtu iesniegusi ārsta izrakstītus ieteikumus specializētajam uzturam.
“Ja bērnam ir nepieciešama diētas korekcija, tad šis uzturs ir jānodrošina ar ārsta rakstiskiem norādījumiem,” norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
To apliecina arī Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa: “Te nevar būt stāsts, ka vecākiem liekas, ka šis bērns nepanes kādu pārtikas produktu. Bet, ja ārsts ir uzstādījis diagnozi, ka bērns nedrīkst ēst noteiktus pārtikas produktus vai pārtikas produktus apstrādātus noteiktā veidā, tad izglītības iestādei, pamatojoties uz šo ārstniecības personas diagnozi un uztura korekcijām, šī ēdināšana ir jānodrošina.”
Speciālisti norāda, ka Ērgļu gadījums nebūt nav unikāls. Bērni, kuriem nepieciešama specializēta ēdienkarte, ir teju katrā Latvijas skolā. “Diezgan populāra ir celiakija, tāpat var būt arī dažnedažādas alerģijas pret dažādiem pārtikas produktiem vai pārtikas produktu nepanesība. Nevar būt tāda situācija, ka bērniņi medicīnisku indikāciju dēļ tiek nostādīti nelīdzvērtīgā stāvoklī attiecībā uz tiem bērniem, kuriem nav šīs te veselības problēmas,” uzsver ministrijas pārstāve.
Tātad ja bērnam nepieciešama specializēta ēdienkarte, vecākiem jāvēršas skolā ar iesniegumu un ārsta zīmi. Bet, ja tas nelīdz, var vērsieties Pārtikas un veterinārajā dienestā.
