Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Statistiskie tautieši. Komentāri par projektu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pieci gadi pēc traģēdijas. Bojā gājušās Elgas mamma Ineta: Dzīve ir kļuvusi citāda

Bauskas novada skolas: Jaunajā izglītības standartā ir kā jaunais, tā labi zināmas lietas

Bērni vingrojot dzied. Kā jaunais izglītības standarts darbojas divās Bauskas skolās

Jaunā pamatizglītības standarta ieviešana sāksies no 2020. mācību gada, kad to ieviesīs visās pirmajās, ceturtajās, septītajās un desmitajās klasēs. Tad pamīšus trīs gadu laikā plānots standartu ieviest arī pārējās klašu grupās. Šis ir jau otrais mācību gads, kad 100 skolas visā Latvijā piedalās jaunā izglītības standarta aprobācijā jeb izmēģina, kā mācību process turpmāk notiks visās izglītības iestādēs.

Skolām ir savi uzdevumi, kas jāizpilda, un par to, kā ar tiem veicas, atskaites jāsniedz standarta ieviesējiem. Tieši šīs ir tās skolas, kuras šobrīd vislabāk iepazinušas jauno izglītības standartu, tomēr arī tām joprojām par to, kā izglītības standarts izskatīsies nākotnē, ir daudz neskaidrību. Latvijas Radio devās uz divām Bauskas novada skolām – Codes pamatskolu un Bauskas 2. vidusskolu, lai saprastu, kā jaunais standarts darbojas dzīvē un kādi ir secinājumi tām skolām, kas pēc tā jau māca.

ĪSUMĀ:

  • Skolās apvieno priekšmetus, piemēram, sportu un mūziku;
  • Codes pamatskola: nekas kardināli pēc jaunā standarta ieviešanas nemainīsies.
  • Izmaiņas būs skolēnu stundu sarakstā; tas plaši skars pamatskolas skolēnus.
  • Codes pamatskolā satraukums par diviem priekšmetiem, ari inženierzinībām.
  • Skolēniem būs pašiem sevi jānovērtē un jāsaprot kļūdas, norāda Bauskas 2.vidusskolā.
  • Tajā sākumā bija neziņa par jauno standartu, vēlāk sapratne daudzas lietas jau dara.
  • Daudz vieglāk jaunajā standartā iekļaujas mazās klases, secina Bauskas 2.vidusskolā.
  • Tajā arī uzskata, ka jaunā standarta mācību process ir interesantāks un aizraujošāks.
  • Bauskas 2.vidusskolā satraucas par padziļināto priekšmetu apguvi.

Apvieno mācību priekšmetus

Kad Latvijas Radio ap plkst.10 rītā ierodas Bauskas novada Codē, Codes pamatskolā ir starpbrīdis. Skolā, bariņos pie dažādiem kabinetiem skolēni gaida nākamo stundu. Codes pamatskolā mācās 122 bērni gan no Codes pagasta un tā apkārtnes, gan Bauskas, kas ir tikai 7 kilometru attālumā.

Par pilotskolu Codes pamatskola vēlējusies kļūt, jo gribēja izmēģināt kaut ko jaunu, stāsta pamatskolas direktore Laila Jurcika. Un tā jau otro mācību gadu Codes pamatskola ir viena no 100 skolām Latvijā, kurā jauno izglītības standartu izmēģina jau reālos mācību apstākļos. Pērn Codes pamatskolā izmēģināja jauno mācīšanās procesu.

"Kā savādāk strādāt, kā mainīt metodes, kā mainīt mācību līdzekļus, lai šo mācīšanās procesu skolēnam padarītu saistošāku, interesantāku, vieglāk apgūstamu, lai skolēns ierauga šīs sakarības," stāsta Jurcika.

Tieši tas arī ir viens no jaunā izglītības standarta būtiskākajiem uzsvariem – sasaistīt mācību priekšmetus savā starpā un mācību procesu pārveidot tā, lai mūsdienu jauniešiem tas šķistu saistošs.

Tā, piemēram, Codes pamatskolā apvienots sports un mūzika – sākumskolas bērni vingro dziedot.

"Un tad mēs apvienojām sasveicināšanos ar dziedāšanu, un tad bija kustības dziedot. Un viņi dziedot atdarināja dziesmas kustības, kas tajā dziesmā ir. Tajā brīdī tā bija "Seši mazi bundzinieki", kur bija gan skaitļi, gan kustība, gan ritms. Tad bija vēl uzdevumi, bet bērniem patika," stāsta pamatskolas sporta skolotāja Linda Jakutāviča.

Plānā ir arī apvienot sportu un matemātiku. Tur bērni skries, tad rēķinās, cik ātri skrējuši, kādu attālumu veica noteiktā laikā.

Kā stāsta Codes pamatskolas ģeogrāfijas skolotāja Sigita Cikota, skolā apvieno arī valodu stundas un ģeogrāfiju.

"Viņi varēja meklēt informāciju gan latviešu valodā, gan angļu, gan krievu valodā, un tad bija jāprezentē šī valsts. Tātad angļu valodas stundā viņi prezentēja angļu valodā, un krievu valodā, kur bija dota jau cita valsts, viņi jau prezentēja citu valsti krievu valodā," skaidro Cikota.

Kādi secinājumi Codes skolā

Pēc pirmā izmēģinājuma gada skolas direktore Laila Jurcika secinājusi, ka bērniem šāda mācību priekšmetu sapludināšana patīk. Tas ir kaut kas jauns, atšķirīgs no sēdēšanas skolas solos. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka visu mācību procesu tā organizēt nevarēs. Tās var būt tikai atsevišķas tēmas vai mācību stundas.

"Nu tāds piemērs, mums ļoti aktīva skolotāja, strādā ar interaktīvo tāfeli, viņa mācot bērniem reizrēķinu, pati sagatavojusi tādu materiālu, kur ir, piemēram, 4 reiz 6, un tev jāpievelk 24. Ja tu pievelc 22, tad tev pūķis spļauj uguni, ja pievelk 24, tad bruņinieks ar zobenu ir izcīnījis uzvaru,” atklāj Jurcika.

Un sākumskolas bērni labprāt iet pie tāfeles un interaktīvo spēli izmanto. Tomēr skolotāja secinājusi, ka vislabāk reizrēķinu tik un tā zina tas, kurš to ir papildus mājās mācījies pats.

"Tas var būt kā tāds palīglīdzeklis, atkārtošanas materiāls, bet nevis veids, kā iemācīties reizrēķinu. Un ir vairākas tādas lietas, kur tu vienkārši nevari ne darba grupā mācīties, ne kaut kā savādāk. Tev ir vienkārši jāsēž un jāstrādā,” uzskata Jurcika.

Skolai pēc pirmā aprobācijas gada radušies vairāki secinājumi. Galvenais no tiem – nekas kardināli pēc jaunā standarta ieviešanas nemainīsies.  Un jaunais standarts nekas ļoti jauns, salīdzinot ar to, kā jau tagad skola strādā, nemaz nebūs. Codes pamatskolas direktore uzskata, ka drīzāk tās ir piemirstas lietas, kuras atkal atgriežas. Tāpat standartā ir mācību metodes, kas jau tagad tiek īstenotas, bet jaunais standarts tās nosaucis modernāk.

"Protams, jaunums būs drāma, jaunums būs šī datorika no pirmās klases, jaunums būs dizains, kurš ļoti, zināmā mērā, aizstās mājturību, šīs tehnoloģijas.

Bet, lai teiktu, ka tā ļoti lielas pārmaiņas šis jaunais standarts ieviesīs, nē,” uzskata Laila Jurcika.

Tāpat Codes pamatskolā secināts, ka pilnībā aiziet no tā, ka pedagogs būs tikai procesa vadītājs, mēs nevarēsim. Bet jaunais standarts nosaka, ka bērnam pašam jāļauj nonākt pie secinājuma un skolotājs nevis pasaka priekšā, bet virza bērnu uz pareizajām atbildēm.

Vienalga būs bērni, kam būs jāpalīdz un jāparāda tas ceļš un pareizais virziens, arī varbūt tas gala rezultāts. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu skolā ir divas speciālās iekļaujošās izglītības programmas, un šiem bērniem noteikti būs vajadzīgs atbalsts, pārliecināta ir Jurcika.

Pēc jaunā standarta ieviešanas izmaiņas būs skolēnu stundu sarakstā, un plaši tas skars tieši pamatskolēnus. Piemēram, otro svešvalodu sāks mācīt jau no ceturtās klases, ne sestās, kā tas ir šobrīd.

Sporta stundu turpmāk sauks par sportu un veselību, bet mājturību aizvietos dizains un tehnoloģijas. Tāpat 7. klasē bērni sāks mācīties jaunu priekšmetu "Inženierzinības". Tieši par pēdējiem diviem Codes pamatskola satraucas.

"Kur būs tie spējīgie kadri, pirmkārt. Otrkārt, kur būs šī bāze? Jo, ja es apskatos, dizains un tehnoloģijas ir jāmāca strādāt ar programmējamām šujmašīnām. Kur būs tās programmējamās šujmašīnas, cik reāli viņas būs pirkt, pieņemsim, lauku skolai, kur ir 11, 12, varbūt 15 skolēni," uzskata Codes pamatskolas direktore.

Tātad nelielā Codes pamatskola no jaunā standarta saredz ieguvumus. Bet daudzas lietas ir nesaprotamas vai jau tiek darītas šobrīd. Jaunais standarts no pedagogiem prasa daudz ilgāku gatavošanos mācību stundām. Pedagogiem būs papilddarbs, bet papildu nauda tam atvēlēta nav.

Skolēniem pašiem sevi jāvērtē

Jauno izglītības standartu izmēģina arī daudzkārt lielākajā – Bauskas 2. vidusskolā, kur mācās gandrīz sešas reizes vairāk bērnu nekā Codē.

Dienā, kad Latvijas Radio viesojas Bauskas 2. vidusskolā, skolai liels notikums – atklāj atjaunoto stadionu, tādēļ skolā manāma rosība – pie skolas jau stāv novietotas skandas, skolā sanākuši arī domnieki.

Bauskas 2. vidusskolā mācās vairāk nekā 600 bērnu no pirmās līdz 12. klasei, un tā ir lielākā skola Bauskā. Vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Inga Golovčanska stāsta, ka skola dažādos veidos domā, kā mācībās ieviest jauno standartu. Tā, piemēram, tiek apvienota matemātika ar dabaszinībām.

"Bērni mērīja, cik katra lapa ir gara, un tad veidoja diagrammas. Viņi pirmo reizi iepazinās, kas tā tāda diagramma ir. Vizuāli redzēja, kā noteiktu informāciju uzlikt uz šīs diagrammas ar zīmēšanu un lapu palīdzību. Un, tā kā mūsu ieviešana ir domāšana un radošums, ko tad darīt tālāk? Tad bērniem tika piedāvāts tāds radošs uzdevums izdomāt, ko ar lapām darīt tālāk. Tad bērni aplicēja, vija virtenes, klasi pušķoja,” stāsta Golovčanska.

Jaunajā standartā bērniem ne tikai jāļauj pašiem nonākt pie rezultāta, bet tiem pašiem būs arī sevi jāvērtē, jāsaprot, kur ir kļūdījušies un kādēļ.

Tādēļ Bauskas 2. vidusskolā ir izveidots pašvērtējuma plakāts. Bērni Bauskas 2. vidusskolā sevi vērtē ar trim sejiņām: smaidīga – viss ir bijis labi un izdevies, domīga – varēju būt labāk, bet skumja, ja kaut kas nav izdevies. Golovčanska saka – bērni vērtēšanu uztver nopietni un to dara godīgi.

"Un tad viņi savelk, un skolotājam uzreiz ir ļoti pārskatāms un arī klasē redzams, kā tad mums tur šodien gāja. Tad, kad parādās tā domīgā sejiņa, un es skatos, kurš tad tas bērns ir, viņš arī tā droši pamato, un es pajautāju, kāpēc? Un viņš var pateikt, ka viņš ir padomājis, ka šodien nē, man īsti nebūs tā smaidīgā, jo es vēl gribu to un to noskaidrot, īsti man nebija skaidrs," atklāj Golovčanska.

Daudzas lietas jau iepriekš darītas

Tikmēr Bauskas 2. vidusskolas projektu koordinatore Lāsma Krastiņa, kura strādā tieši ar jauno izglītības standartu, stāsta, ka skaidrības, kas būs un kā būs jādara, lai izmēģinātu jauno kompetencēs balstīto standartu, sākumā nemaz neesot bijis.

"Bet pēc tam, kad mācības jau notika, mēs sapratām, ka ļoti daudzas lietas mēs jau darām.  Tas, ka tas ir ļoti liels jaunums, nevarētu teikt. Vairāk kā pieredzes maiņa, akcentu maiņa," uzskata Krastiņa.

Un, kā jau pret jebkurām pārmaiņām – bijusi arī pretestība. No pedagogiem, jo tiem uzreiz nav bijis skaidrs, kas tagad, esot vienai no pilotskolām, būs jādara. Proti, pedagogam vairāk jādomā radoši, no lekciju tipa stundu pasniegšanas jāpāriet uz radošu darbu. Tāpat pedagogiem jāiemācās, ka turpmāk bērnam jāļauj domāt pašam, meklēt rezultātus un skolotājs ir tikai šī darba virzītājs. Krastiņa saka, ka ir daļa pedagogu, kam ierasts mācīt lekciju tipa stundās, bet ir arī otra daļa pedagogu, kuri pārmaiņas neredz.

"Un viņi nesaprot, par ko vispār ir tas projekts. Jo viņi tā ir strādājuši un tā arī strādā. Bet ir, protams, arī tie pedagogi, kuriem ir pieņemamāks šis lekcijtipa veids, bet es domāju, ka arī šie pedagogi ar laiku nonāks pie tā, ka šis mācību modelis, lekciju lasīšana, nav piemērots mūsdienu jauniešiem, kuriem atmiņa ir krietni pasliktinājusies, viņu uztvere ir ātra, bet ne paliekoša, kā rezultātā mums mācību process ir jāpielāgo viņiem," uzskata Lāsma Krastiņa.

Mazākām klasēm klājas vieglāk

Tomēr ne jau tikai pedagogus, bet galvenokārt tieši skolēnus jaunās izmaiņas skars visvairāk. Krastiņa uzsver, arī skolēniem jaunajam standartam ir jāpielāgojas.

"Jo skolēns, ieejot ķīmijas kabinetā, viņš sagaida ķīmiju. Bet, ja tur priekšā ir matemātikas skolotāja, viņam vajadzīgs laiks, lai pielāgotos tam visam pasākumam," uzskata Krastiņa.

Skola arī secinājusi, ka šobrīd daudz vieglāk pielāgojas un jaunajā standartā iekļaujas tieši mazās klases, piemēram, pamatskola, stāsta Lāsma Krastiņa. Bet vecākās klasēs joprojām ir bērni, kuriem labāk patīk lekciju tipa stundas – mazāk iesaistīties un būt aktīviem, bet vairāk klausīties.

"Tas nozīmē, ka viņiem tā pāreja no lekcijtipa uz vairāk tādu darbošanos, viņiem tā pāreja tāda grūtāka ir, nekā tas ir sākumskolā. Pirmā klase, kā viņa ir sākusi, tā arī aizies. Bet tas, ka ir aprobācija, ko piedāvā pirmā, ceturtā, septītā un desmitā klase, tas tādas nedaudz bažas rada,” atklāj Lāsma Krastiņa no Bauskas 2. vidusskolas.

Tāpat vidusskola secinājusi – jo jaunietis ir ar lielākām ambīcijām, jo lielāka viņam ir neizpratne, kāpēc mācību process mainās – viņš vēlas mācīties daudz, apgūt daudz lietu un faktu, bet jaunais standarts vairāk ļaus apgūt prasmes.

"Lielākais ieguvums, es teiktu, ir tai pamatmasai skolēnu, kuriem tās mācības tad patīk, tad nepatīk, gribu daru, gribu nedaru. Jo šis mācību process ir interesantāks un aizraujošāks," secina Krastiņa.

Tomēr, ja vēlas apgūt ko vairāk – skolēnam papildus jāmācās mājās, jo skola to nespēs dot.

"Mēs to nevaram izdarīt, jo tas laiks, kamēr viņš izklaidējas, spēlējas, ja to tā var nosaukt, ir laiks. Vienīgais, ja skolēns pats padziļināti apgūs un darīs, kā tas ir arī daudzos izstrādātajos mācību līdzekļos, kur ir tas pamata līmenis, tā spēlēšanās un tiek piedāvāts arī skolēniem apgūt vairāk. Un to tik tiešām izmanto kā iespēju tie skolēni, kuri grib apgūt vairāk," stāsta Krastiņa.

Bažas par padziļināto priekšmetu apguvi

Ja Codes pamatskola satraucās par to, kā spēs nodrošināt mācībspēkus inženierzinībām un kā spēs nodrošināt materiālo bāzi jaunajam priekšmetam "Dizains un tehnoloģijas", Bauskas 2. vidusskolai šobrīd jādomā par vidusskolas klasēm, kurās skolēni pēc jaunā standarta varēs izvēlēties, kādus konkrētos mācību priekšmetus apgūt padziļināti. Krastiņa uzskata, ka tas nozīmēs, ka skolām būs nepieciešams specializēties – tā būs krievu skola, ar uzsvaru uz valodām vai eksaktajām zinībām.

"Jo tas vidusskolas posms tiešām ir interesants, bet, kā to visu varēs ieviest reālajā dzīvē. Jo uz papīra jau ir viss skaisti. Ka es gribēšu tagad to mācīties padziļinātāk.

Bet tur atkal ir cits jautājums, vai tie bērni, devīto klasi beidzot, sapratīs, ko viņi grib padziļinātāk un ko negrib," neziņā ir Krastiņa.

Skaidrs, ka jaunajā standartā ir daudz pozitīva, kas tiešām mācību procesu bērniem un jauniešiem padarīs interesantāku. Tomēr ne visiem jaunais standarts būs piemērots, jo joprojām ir bērni, kam patīk mācīties tā, kā ir tagad, tāpat arī joprojām ir tie bērni, kuriem ir jāsaka priekšā, un skolotājs nevarēs būt tikai darba virzītājs.

Abas pilotskolas arī atzīst, ka, lai gan standarts tiek nosaukts kā kaut kas pilnīgi jauns, tā nemaz nav. Daudzas metodes jau šobrīd skolas izmanto.

Līdz jaunā standarta ieviešanai pamatizglītībā atlicis mazāk nekā divi gadi. Daudz jautājumu ir arī tām skolām, kuras jauno standartu īsteno. Pilotskolas gan ir vienisprātis, ka viņām sākt mācīt pēc jaunā standarta būs daudz vienkāršāk nekā tām skolām, kuras to nebūs izmēģinājušas pirms tam. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti