ĪSUMĀ:
- Vides risinājumu institūts augsnes kvalitātes pētījumos iesaista 140 bērnus.
- Bērniem būs uz trīs mēnešiem jāierok zemē nosvērti tējas maisiņi.
- Pēc tam maisiņi būs jāizrok un jāsver atkārtoti.
- Datus varēs izmantot arī starptautiskajā pētījumā par augsni.
Zālāju kvalitāti, auglību un veselību nosaka dažādi augsnē dzīvojošie organismi – kukaiņi, sēnes, baktērijas un citi. Un viena no metodēm, kā izpētīt augsnes bioloģisko aktivitāti, ir zemē ierokot tējas maisiņus, lai pēc laika tos atkal izraktu un novērtētu, cik ļoti tēja tajos sadalījusies.
“Tagad notiks svēršana. Tā tēja kura katra arī neder, mums bija no Nīderlandes jāsūta, lai to varētu dabūt, jo tā ir standartizēta metode, ko visā Eiropā un pasaulē izmanto,” stāstīja Vides risinājumu institūta pētniece un projekta vadītāja Rūta Abaja.
Pētījumā tiek izmantota zaļā un sarkanā tēja.
Pasaulē šādu metodi vairāk pielieto klimata pētījumiem, taču Vides risinājumu institūts ar to pēta organismus, kas veic sadalīšanās procesu.
“Mēs viņu esam adaptējuši, bet tie dati pēc tam – esam runājuši ar zviedru kolēģiem – varētu būt integrējami ar tiem pasaules pētījumiem kopā,” atklāja Rūta Abaja.
Katram kampaņas dalībniekam ir nosūtīti 8 tējas maisiņi, tiem līdzi arī svariņi un citas nepieciešamās lietas. Pēc līdzi iedotās instrukcijas jānosver ir katrs tējas maisiņš un tiem jāpiešķir savs kods. Dati jāieraksta augšņu pētnieka rokasgrāmatā.
Un tad jau notiek pašu maisiņu ierakšana augsnē, kas arī jāveic ar precizitāti, piemēram, bedrītei jābūt 8 centimetrus dziļai, jo no dziļuma arī ir atkarīgs, kurā augsnes daļā, cik tuvu virspusei, kādi organismi darbojās.
Kad tējas maisiņi ir ierakti zemē, dalībniekiem jānosaka arī augsnes sastāvs.
“Es gribēju ļoti piedalīties tikai tāpēc, ka skolā, veicot pētījumus vai eksperimentus, es to darīju tikai sevis labā, es to darīju, lai nostiprinātu zināšanas, tas nebija nekas baigi nopietns. Bet, piedaloties tādā īstā pētījumā, es jūtos daudz svarīgāka, un gribēju piedalīties kaut kādā nopietnākā [pasākumā], kas tiešām palīdz arī citiem, ne tikai manām zināšanām,” atzina dalībniece no Aizkraukles novada Diāna Blaua.
Savukārt Aizkraukles novada vidusskolas dabaszinību skolotāja Jekaterina Blaua atzina, ka viņai kā dabaszinību skolotājai “ir ārkārtīgi svarīgi tas, ka šīs kampaņas laikā bērni attīstīs pētnieciskās prasmes, un tas ir ļoti svarīgi, lai viņi to darītu tādā realitātes kontekstā, nevis tikai mācoties skolā, bet arī dzīvē saskatītu tam jēgu.”
Katram dalībniekam tējas maisiņi ir jāierok divos zālāju veidos, bet jāizvēlas starp trīs variantiem – pļava, ganības vai mauriņš.
Maisiņi būs jāizrok pēc trīs mēnešiem, tie jāizžāvē un vēlreiz jānosver, bet tikai tas saturs, kas tajos palicis iekšā. Liekot lietā sabiedriskās zinātnes metodi jeb iesaistot papildspēkus no visas Latvijas, šī kampaņa “Dzīvā augsne” ir daļa no lielāka projekta “Grass LIFE”, kura mērķis ir saglabāt un atjaunot dabiskos zālājus.
