Rīgas Ukraiņu vidusskolas pagalmā skan ukraiņu dziesmas, bet tikpat azartiski bērni spēlē spēles vai dodas ekskursijās. Nometnes dienas ir ļoti piesātinātas. Un temperamentīgas.
"Ukraiņu vecāki, kas bija dabūjuši darbu, bija stresā, jo viņi vasarā nezināja, kur likt bērnus. Ja, pieņemsim, mūsu vecākiem ir vecāsmātes vai lauki, tad ukraiņu mātēm nebija šīs iespējas," saka nometnes vadītājs Egīls Vilkaušs.
Nometnes vadītājs novērojis, ka savā starpā bērni turpina runāt par piedzīvoto.
"Ir arī tādi bērni, kas braukuši vilcienos, kuri tika apšaudīti, bet šeit viņi jūtas labi. Man ir 75 bērni. Dažāda vecuma. No 1. līdz 7. klasei. Trīs pulciņi pa 25 bērniem un, kas patīkami, ka bija iespējams šai nometnē iedot darbu arī astoņām skolotājām no Ukrainas," stāsta Vilkaušs.
"Mēs reizē ar dēlu atbraucām. Tētis patreiz karo. Karo jau no 2014. gada, un mēs par viņu ļoti pārdzīvojam. Zīmējam viņam zīmējumus un sūtām. Un tā atbalstām viņu," saka nometnes pedagoģe Oksana Fartušna.
Šis ir jau otrais bērnu iesaukums, pirmā divu nedēļu ilgusī nometne jau beigusies. Nometnes mērķis ir iepazīstināt bērnus ar rīdziniekiem un Rīgas vēsturi.
"Mēs veltām šo nometni Rīgai. Mums ir daudz informācijas par Rīgu, Rīgas vēsturi, par rīdziniekiem, par latviešu tautas tradīcijām. Mēs dejojam latviešu rotaļdejas no rītiem fizkultūras vietā. Mums vajag, lai šiem bērniem beidzot parādītos smaids," saka Vilkaušs.
