Aizputes novada Padures pamatskolā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, daļai no viņiem attīstības traucējumi ir smagi. Šie bērni mācās socializēties, atpazīt burtus, uzrakstīt savu vārdu. Starp viņiem arī tādi skolēni, kas nerunā vispār.
"Tas bija 13. marts, kad izglītības ministre pateica – speciālās skolas kaut kā strādās. Mēs sapratīsim, ja jūs kaut ko neizdarīsiet un tā tālāk. Ļoti bieži mēs tiekam piemirsti un par mums atceras tad, kad lēmumi ir pieņemti un mēs brēcam, ka uz mums tas nestrādā. Tā bērna attīstība, kas būtu, ja viņš būtu šeit, skolā, tāds temps noteikti netiks nodrošināts šādā veidā," sacīja Padures pamatskolas direktors Linards Tiļugs.
Turklāt daļai skolēnu datora nav vai viņu attīstības līmenis ir tāds, ka šie skolēni ar tehniku apieties nemaz neprot. Tukuma novada speciālās izglītības iestādē attālināti mācās vairāk nekā 200 skolēnu.
"Speciālās skolas bērniem ilgstoši šis attālinātais mācību process nevar notikt. Šobrīd skolā es arī runāju ar vienu skolotāju, kura teica, es nezinu, vai, atnākot atpakaļ, tas bērns zinās un pazīs vēl vispār kādu burtu. Otra galējība, ka bērns, kurš vispār nerakstīja, šobrīd sūta darba lapas skolotājai ar izcili veidotiem teikumiem. Tātad stāsts par to, ka viņa vietā to šobrīd pilda un dara kāds cits. Reāli skolotājs nevar novērtēt, ko šis bērns zina vai nezina," pauda Tukuma speciālās izglītības iestādes direktore Silva Freimane.
Daudzās internātskolās mācās arī vairāk bērnu no sociālā riska ģimenēm. Viņiem internāts bija arī pajumte, kur saņemt sociālu palīdzību, ieskaitot bezmaksas ēdināšanu. To visu nākas risināt paralēli pamata pienākumiem – mācībām. Tukuma novadā trīs skolēni izmanto arī valsts apmaksāta asistenta palīdzību. Taču, piemēram, Padures skolā tāda veida atbalsta nav.
"Ir tā, ka speciālajās izglītības iestādēs, tā kā pie mums – ar internātu – asistents nepienākas. Pašvaldības asistenti, nē, tādu nav," akcentēja Tiļugs.
Speciālās skolas aicinājušas ministriju veidot īpašas dežūrgrupas atsevišķu skolēnu izglītošanai līdzīgi kā bērnudārzos, bet vīrusa ierobežošanas pasākumu dēļ to neatļāva. Latvijā speciālās programmas apgūst vairāk nekā 12 000 bērnu, aptuveni puse no viņiem – tieši speciālajās skolās.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
