ĪSUMĀ:
- Vairākas skolas aizliedz nākt uz mācībām ar saaukstēšanas pazīmēm.
- Mazo bērnu vecāki salīdzinoši biežāk ir spiesti darbā ņemt slimības lapu.
- Ģimenes ārste: līdz ar skolas sākumu bērni slimo biežāk.
- Ārste: Vecākiem jāizskata iespēja strādāt mājās.
- Slima bērna kopšanas gadījumu skaits šogad kopumā nav pieaudzis.
- Bet dati par septembri un skolas sākumu pagaidām nav apkopoti.
- VM rīko seminārus skolām un ārstiem, aicina būt atbildīgiem, bet nepārspīlēt.
Vairākās skolās vecāku zīmes atcēla un nākt ar saaukstēšanās pazīmēm uz mācību iestādi aizliedza. Daudzi mazo bērnu vecāki salīdzinoši biežāk ir spiesti darbā ņemt slimības lapu.
Piemēram, ģimenes ārste Sarmīte Veide, kas pacientus pieņem Rīgas centrā, novērojusi – līdz ar skolas sākumu bērni slimo biežāk. Vecākiem ir neziņa, un pieaug arī pieprasījums pēc slimības lapām.
“Ja bērnam ir jāpaliek mājās, mēs, protams, dodam [slimības lapu]. Situācija ar slimības lapām arī ir tāda, ka ir jautājums - kā rīkoties,” atzina Veide.
Patlaban izsniegt slimības lapu var tad, kad pacienta veselības stāvoklis novērtēts aci pret aci. Taču, tā kā interese patlaban tikai aug, vēlams šo kārtību atvieglot. Pamats palikt mājās ārstes ieskatā ir tad, kad ķermeņa temperatūra sasniedz 37,5 grādus, parādās arī iesnas, reizēm var būt caureja. Visbiežāk pietiek ar divu līdz trīs dienu palikšanu gultas režīmā.
“Varbūt, ka jāizskata šo iespēju strādāt vecākiem attālināti, tātad mājās, vai arī darba devēji gada laikā dod bērnu slimības dēļ vai pašu darbinieku slimības dēļ kaut kādu noteiktu dienu skaitu brīvu,” sprieda Veide.
Bērni rudenī slimo bieži, īpaši mazākie, kas vēl apmeklē bērnudārzu. Labklājības ministrijas sagatavotie dati liecina, ka līdz ar Covid-19 krīzes iestāšanos šī gada martā, slimības pabalstiem šī gada pirmajos astoņos mēnešos iztērēts par deviņiem miljoniem eiro vairāk, nekā iepriekš plānots. Un rudens vēl pa īstam nav sācies.
Savukārt slima bērna kopšanas gadījumu skaits šogad kopumā nav pieaudzis.
Martā un aprīlī bija vērojams kāpums slimības pabalstu par bērnu izmaksās, taču vasarā šādu gadījumu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, bija mazāks.
“Tā tendence arī nav tāda, ka tur būtu dramatisks kaut kas šobrīd. Kas attiecas uz bērnu slimības lapām, tur šī tendence pat ir mazāka, nekā bija plānots, Par spīti visam Covid-19. Tas ir tāpēc, ka bērnudārzi daudzi nestrādāja vai nesūtīja bērnus bērnudārzā. Skolas bija attālināti. Tas nozīmē, ka nevajadzēja, un cilvēki nemēģināja kaut kādā veidā izkārtot sev slimības lapu, lai mājās būtu ar bērnu,” klāstīja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Bet dati par septembri un skolas sākumu pagaidām nav apkopoti.
Tieši tie uzrādīs, vai ir pamats runāt par slimības pabalstu izmaksu pieaugumu un skaitļiem naudas izteiksmē.
Vēl septembra sākumā Slimību profilakses un kontroles centram nebija vienas pareizās atbildes, kā rīkoties.
Tagad Veselības ministrija rīko seminārus skolām un ģimenes ārstiem, aicinot būt atbildīgiem un reizē nepārspīlēt.
“Mēs esam norādījuši, ka arī, ja bērnam, piemēram, tiek konstatēta paaugstināta temperatūra, tad bērns momentā nav jāsūta mājās. Vispirms ir jānovērtē tā situācija. Jāļauj bērnam nomierināties. Ja mēs redzēsim, ka ir tādas tendences, ka ar tādām maznozīmīgām slimības pazīmēm nav nepieciešama darba nespēja, vai bērni tiek aizraidīti prom no izglītības iestādes un vecāki ir spiesti to darīt, tad mēs arī turpināsim runāt,” sacīja Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Līdz šim Covid-19 dēļ karantīnā devušies vairāku skolu vairākas klases un pedagogi, kā arī kāda bērnudārza grupiņa un vairāki iestādes darbinieki.
Arī viņiem šādā gadījumā nākas apmaksāt piespiedu dīkstāvi. Veselības ministrija aicina vienoties par darba turpināšanu attālinātā režīmā gan pedagogiem, gan to bērnu vecākiem, kas aprūpē mazos bērnudārzniekus vai skolēnus.
Šonedēļ Slimību profilakses un kontroles centrs arī izplatīja īpaši skolām un vecākiem sagatavotu rīcības algoritmu. Atbilstīgi tam, ja bērnam novērota vismaz viena no akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, viņam ir jāpaliek mājās. Taču atšķiras tālākā rīcība pirms atgriešanās izglītības iestādē.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Kopš augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
