Pamešana novārtā tiks definēta kā ilgstoša vai sistemātiska nolaidību pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas. Tiks definēta arī nolaidība, kas ir bērna aprūpes un uzraudzības pienākumu nepildīšana vai pavirša, nevērīga pildīšana.
Pašlaik likums paredz, ka par vardarbību ir atzīstama visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.
Papildus paredzēts noteikt, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar sociālo dienestu, izmantot piedāvātās ģimenes atbalsta un palīdzības programmas, ja ir konstatēta vardarbība vai citi bērnu tiesību pārkāpumi bērna aprūpē. Iecerēts, ka par atteikšanos no sadarbības sociālais dienests informēs bāriņtiesu.
Saeimā izcēlās plašas debates par bērnu tiesībām uz identitāti.
Parlamentārieši neatbalstīja definēt bērnu tiesības uz dzimuma, seksuālās orientācijas un reliģiskās piederības identitāti Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kaut arī par to iepriekš bija vienojusies atbildīgā komiteja.
Likumā ir paredzēts, ka bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu. To vēlējas papildināt ar definīciju, ka ar identitāti tiek saprasta dzimuma, seksuālās orientācijas un reliģiskās piederības identitāte.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicināja noraidīt priekšlikumu un piedāvāja par jautājumu diskutēt no jauna, lai saprastu, kā formulēt identitāti. Savukārt citi deputāti norādīja, ka iepriekš minēto definīciju jau paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) konvencija par bērnu tiesībām.
Deputāte Jūlija Stepaņenko pateicās par balsojumu, sakot, ka seksuālās orientācijas "piesiešana" sešgadīgam bērnam varētu būt pat likuma pārkāpums.
Saeima gan neatbalstīja viņas priekšlikumu, ka būtu bērniem aizliegts demonstrēt, pārdot, dāvināt, izīrēt un propagandēt interneta resursus, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai vai bērna bioloģiskā dzimuma identitātei.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās jāatbalsta Saeimai vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
