Bērna pamešanu novārtā likumā atzīst par vardarbību

Saeima ceturtdien, 11. novembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt atbildību par bērnu pamešanu novārtā, kā arī likumā definēt jēdzienu “nolaidība”. Deputāti turpināja diskutēt par bērna bioloģisko identitāti, bet priekšlikumi par tās īpašu aizsardzību tika noraidīti.

Bērna pamešana novārtā – vardarbība

Parlamentā informēja, ka pamešana novārtā likumā atzīta par vienu no vardarbības pret bērnu veidiem un definēta kā ilgstoša vai sistemātiska nolaidība pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas. 

Līdz šim likums paredzēja, ka par vardarbību ir atzīstama visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. Vārds “nolaidība” no likuma iepriekš izslēgts, jo tika konstatēts, ka ikvienas vecāku nolaidības atzīšana par vardarbību pret bērnu rada pienākumu piemērot vecākiem un citām personām, no kurām bērns ir atkarīgs, kriminālsodu, skaidrots likumprojekta anotācijā. 

Kā norādīja parlamentā, ņemot vērā, ka ar grozījumiem par vardarbību nav atzīta jebkāda nolaidība, bet tikai tāda, kas var tikt atzīta par pamešanu novārtā, vairākos likuma pantos, kuros līdz šim bija minēta tikai vardarbība, paredzēts papildus norādīt arī uz nolaidību, šādi nodrošinot efektīvāku un plašāku bērnu tiesību un interešu aizsardzību.

Tāpat ar izmaiņām definēts jēdziens “bērna aprūpes pienākumu nepildīšana” kā bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšana, kā arī bērna vecumam neatbilstoša aprūpe, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību. 

Papildus tam noteikts, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar sociālo dienestu, izmantot piedāvātās ģimenes atbalsta un palīdzības programmas, ja ir konstatēta vardarbība vai citi bērnu tiesību pārkāpumi bērna aprūpē. Par atteikšanos no sadarbības sociālais dienests informēs bāriņtiesu. 

Likums papildināts ar kritērijiem bērna labāko interešu noteikšanai. Tāpat veiktas izmaiņas, nosakot, ka psihologa atzinumu lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, turpmāk varēs sniegt psihologs, kurš sertificēts klīniskās un veselības psiholoģijas vai juridiskās psiholoģijas profesionālās darbības jomā un kuram ir trīs gadu profesionālā darbība bērnu vai ģimeņu izpētē. 

Tāpat noteikts, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija varēs izvērtēt, vai personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas drīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni, kā arī bērnu pasākumos. 

Turpina diskutēt par bērna bioloģisko identitāti

Saeimā bija plašas debates par bērnu bioloģisko dzimumu un tā identitāti.

Opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumi par to, ka bērnam ir tiesības uz savam bioloģiskajam dzimumam atbilstošu pašidentifikāciju. "Neatkarīgo" frakcijas deputāts Māris Možvillo uzsvēra – bērnam ir tiesības zināt to, vai viņš ir puika vai meitene. Deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") savukārt sacīja, ka daļai bērnu šāds punkts varētu radīt iespaidu, ka viņu pašidentifikācija ir amorāla. Un tas neesot pareizi. Judins uzsvēra, ka bērni nav tikai bērnudārzā, bet līdz pat 18 gadu vecumam.

Judins piebilda, ka par šo tēmu jau daudz diskutēts arī otrajā lasījumā, kad tas netika atbalstīts. Priekšlikumu arī pēdējā lasījumā neatbalstīja.

Deputāti neatbalstīja arī vēl citu priekšlikumu, par kuru jau iepriekš diskutēts. Tajā līdzās vardarbībai, erotikai un pornogrāfijai nostādīts arī cits saturs, ko bērniem nedrīkst rādīt – no bērna bioloģiskā dzimuma atšķirīga dzimuma identitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt