Berģu «dvīņu ciemata» Rīgas pusē apskauž Garkalnes sakārtotību; pavīd ideja apvienot

Jau kopš padomju laikiem Berģu ciems sadalīts divās daļās, un pašlaik Rīgas daļas iedzīvotāji ar skaudību noskatās uz Garkalnes daļas sakārtoto infrastruktūru, kamēr Rīgas dome saviem Berģu ciema iemītniekiem uzlabojumus nesola vēl vismaz piecus gadus. Taču ciemu iespējams apvienot, un par to gatavas runāt abas pašvaldības, noskaidroja LTV raidījums  “4. studija”.

Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē, pieaugot Rīgas iedzīvotāju skaitam, arī Latvijas PSR galvaspilsētas robežas visos virzienos tika pārbīdītas arvien tālāk no centra. Tostarp arī ziemeļaustrumu virzienā - aiz Juglas ezera, pievienojot Rīgai vēl 1924. gadā dibinātā Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un daļas Berģu ciemata teritoriju.  

Bet tagad vienas Rīgas daļas – Berģu – iedzīvotāji ir spiesti samierināties ar tādu ielu infrastruktūru, kāda sastopama vien mazattīstītās valstīs.

Berģu Rīgas daļas iedzīvotāja Rūta raidījumam norādīja, ka Berģi ir sadalīti divās daļās, “tie, kas dzīvo Rīgas pusē, ar skaudību skatāmies uz to, kā dzīvo tā Berģu daļa, kas ir pie Garkalnes klāt”.

“Mums nav izbūvētas ietves, mums nav izbūvētas autobusu pieturas, mums bērni iet pa ielu, kur ir ļoti intensīva satiksme. Paskatoties uz Garkalnes pusi, mēs redzam, ka pat tur, kur satiksme ir daudz mazāka, (...) viss ir izbūvēts, infrastruktūra sakārtota. Mēs maksājam daudz lielākus nodokļus Rīgas pusē, bet dzīvojam patiesībā kā Rīgas lauku teritorijā. Savukārt Garkalnes pusē nekustamā īpašuma nodoklis ir daudz zemāks, bet infrastruktūra daudz sakārtotāka,” norādīja Rūta.

Rūta arī uzskaitīja, ka viņas Berģu daļā nav izbūvēta normāla kanalizācijas noteku sistēma, “kad interesējamies, kad tas varētu notikt, parasti ir atbilde – ja būs Eiropas Savienības fondi uz nākamo periodu, tad, iespējams, mums to izbūvēs”.

Ceļš uz autobusa pieturu, kuras praktiski nav, arī jāmēro pa tumsu, un ietves tur nav.  

Savukārt Garkalnes Berģos ielas, pat vismazākās šķērsieliņas, ir asfaltētas, vakaros šeit ir apgaismojums, un tad, kad ir sniegs, ielas pat tiek izšķūrētas.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante atzina, ka, izvērtējot visas nepieciešamības, departaments secināja, ka, lai pielāgotu Rīgas Berģu infrastruktūru visiem satiksmes dalībniekiem, ir nepieciešamas milzīgas investīcijas, jo iela ir jāpārbūvē pilnībā.

“Ir jāpaplašina iela, jāatrod vieta gājējiem, velobraucējiem, autovadītājiem, sabiedriskajam transportam. Lai to visu izdarītu, finanšu investīcijas būtu miljonos mērāmas,” norādīja Dimante.

Un tad vēl būs nepieciešama lietus ūdens kanalizācija, apgaismojums, īpašumu atsavināšana ielas paplašināšanas nolūkos.

“Tuvākajā piecgadē nekādi uzlabojumi nav plānoti, jo Valsts kontrole mums ir norādījusi, ka mums ir jāīsteno visi tie būvprojekti, kuri šobrīd ir izstrādāti. (…) Un tikai tad mēs varēsim ķerties jauniem projektiem klāt,” sacīja Dimante.

Savulaik Berģi bija vienots ciemats, un šī sadalīšana divās neloģiskās daļās notika tikai padomju varas īstenotās Rīgas teritorijas paplašināšanas laikā.

Berģu Rīgas daļas iedzīvotāju vēlme ir – ja Rīga nespēj sakārtot savu teritoriju, viņi ar lielāko prieku pievienotos otrajai Berģu ciemata daļai, kas atrodas Garkalnes novadā.  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis skaidroja – jau pašlaik valdības noteikumi paredz, ka pašvaldības var savstarpēji vienoties un grozīt robežas. Arī šajā gadījumā, ja Rīgas pašvaldība atrod kopsaucēju ar Garkalnes pašvaldību, tādas iespējas pastāv.

“Ja iedzīvotājiem pašiem ir interese, (…) iedzīvotāji izsaka gribu un notiek sabiedriskās apspriešanas, un var tādu dalīšanos vai apvienošanos saorganizēt,” skaidroja Lasmanis.

Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece Baiba Gailīte atzina - ja Berģu iedzīvotāji ir gatavi tikties un pārrunāt šo jautājumu, tad mēs gaidām Berģu apkaimes iniciatīvu.

“Ja viņiem būs šāda iniciatīva, tad lai viņi vēršas pie mums, un es šo tikšanos noteikti organizēšu ar [Rīgas mēru Oļegu] Burovu,” pauda Gailīte.

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs  Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš savukārt pauda, ka, viņaprāt, “Berģu ciemam būtu jānāk atpakaļ pie Garkalnes novada, jo faktiski, ja mēs skatāmies uz Juglas ezeru, tad tas ir viens nedalāms ciems, ciema daļa, kas ļoti labi iederētos ar visu Brīvdabas muzeju”.

“Mums nebūtu nekādu problēmu viņu uzturēt pie mūsu budžeta un pie pašreizējā pašvaldību finansēšanas modeļa – neredzu nekādas problēmas,” piebilda Garkalnes novada vadītājs.

Lielākais klupšanas akmens šajā situācijā varētu būt Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, no kura Rīga, visticamāk, negribēs šķirties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti