Kā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta Panorāma" atzina aizsardzības ministrs Bergmanis, runa ir par bataljona kaujas grupu izveidi Baltijas valstīs un Polijā. Kā zināms, šādu grupu nepieciešamību atzina arī NATO Militārā komiteja.
Bergmanis atzīmēja, ka par NATO klātbūtnes stiprināšanu gala lēmums tiks pieņemts NATO samitā Varšavā.
Jau vēstīts, ka Lietuvas pārstāvis komitejā, brigādes ģenerālis Gintauts Zenkevičs iepriekš paziņoja, ka NATO Militārā komiteja trešdien, 18.maijā, sanāksmē atzinusi - Baltijas valstīs un Polijā būtu jāveido starptautiskas bataljona kaujas grupas.
Pēc Zenkeviča teiktā, bataljona kaujas grupa ir lielāka par parasta bataljona lieluma spēkiem un tajā ir aptuveni tūkstotis karavīru. "Bataljona kaujas grupa - tas ir bataljons plus noteikti kaujas atbalsta un kaujas apgādes elementi. Tātad reāli būtu jābūt aptuveni tūkstotim karavīru, bet tas atkarīgs no valstu lieluma un no tā, kāda būs šī grupa," viņš piebildis.
Komitejas ieteikumu par bataljona kaujas grupu izveidi dažu nedēļu laikā apspriedīs NATO Aizsardzības politikas plānošanas komiteja, pēc tam tas jāapstiprina Ziemeļatlantijas padomē un galīgais lēmums jūnijā jāpieņem alianses aizsardzības ministriem.
