Bergmanis norādīja, ka Latvija arī izdarījusi lielus mājasdarbus, lai varētu uzņemt papildu NATO karavīrus, bet darāmā vēl ir pietiekami.
NATO spēkiem Latvijā ir jānodrošina infrastruktūra, kazarmas, mācību lauki, šautuves, noliktavas, jārūpējas par ēdināšanu, tas “nav tā vienkārši, ka te atbrauks līdz 1000 cilvēku”, norādīja ministrs.
Bergmanis arī atzina, ka Krievija, protams, reaģē, piemēram, rīkojot iepriekš neizsludinātās mācības. Un sadarbība ar Krieviju ir nepieciešama, lai būtu skaidrība, lai zinātu par plānotajām mācībām.
NATO līmenī tiek izskatīts jautājums par starptautiskas, bataljona izmēra kaujas vienības apmēram tūkstoš karavīru sastāvā izvietošanu katrā no trim Baltijas valstīm un Polijā. Tādu ierosinājumu jau ir atbalstījusi NATO Militārā komiteja, bet galīgo lēmumu jūnijā pieņems NATO dalībvalstu aizsardzības ministri.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda, ka visās Baltijas valstīs jānodrošina NATO bataljona vienības, un viņš domā, ka Varšavas samita lēmums būs pozitīvs.
