Pēc viņa sacītā, šis ir vēsturisks NATO lēmums, taču saistībā ar to Latvijai ir jāizdara "ļoti lieli mājasdarbi”. Par tiem sarunas plānots sākt jau tuvākajās dienās. Pirmā militārpersonu saruna plānota jau otrdien, 12.jūlijā.
Ministrs atzīmēja, ka, NATO kaujas vienībām ierodoties Latvijā, tām ir jāspēj veikt savi uzdevumi. Tas nozīmē, ka ir nepieciešama attiecīga infrastruktūra, tostarp noliktavas, autoparks, remonta darbnīcas un cits, kas būs jānodrošina vienlaikus ar pašu bruņoto spēku attīstību.
Pēc Bergmaņa teiktā, ir jāsamēro mūsu bruņoto spēku attīstības plāni ar NATO attīstības plāniem. "Iesim tehniski uz priekšu, bet kopumā man ir labas sajūtas, ka tas viss realizēsies ļoti kvalitatīvi."
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" ministrs atzina, ka pagaidām vēl nav zināms, kur izvietos kaujas vienības - par to vēl tiks spriests sarunās. Taču lielāko daļu karavīru varētu izvietot Ādažu militarajā bāzē. Iespējams, ka daļu karavīru varētu izvietot Lielvārdes bāzē, pieļāva Bergmanis.
Jautāts, vai ar līdz šim atvēlētajiem finanšu resursiem pietiks visu aizsardzības vajadzību nodrošināšanai, aizsardzības ministrs teica, ka pagaidām par to vēl ir pāragri spriest.
Jau vēstīts, ka NATO dalībvalstu līderi alianses samitā pagājušajā nedēļā vienojās par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā - Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas.
Četrās valstīs tiks izvietoti kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija - Igaunijā, Vācija - Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
