Bergmanis sacīja, ka vēl nav noskatījies BBC pārraidi ar nosaukumu “World War Three: Inside The War Room”, kurā atveidots karš starp Krieviju un Rietumiem, turklāt arī iebrukums Latvijā, bet noteikti to noskatīsies. Taču izskanējusī informācija par pārraidi liecina, ka scenārijs par separātismu Latgalē ir absolūti nereāls.
Savukārt ASV domnīcas "RAND Corporation" secinājumi par iespējām aizstāvēt Baltijas valstis nav nekas jauns, ir vairāki pētījumi un “kara spēles ir spēlētas”, bet būtiski ir atcerēties, ka kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO dara ko var, lai kardināli mainītu situāciju, sacīja ministrs.
Viņš arī sacīja, ka šogad NATO Varšavas samitā “jāmēģina rast risinājumu ilgstošai NATO spēku klātbūtnei Baltijas reģionā” un tāpat jādomā par pašu aizsardzības spēju attīstību, kas ir ministra prioritāte.
Bergmanis atgādināja, ka rotācijas kartībā reģionā uzturas NATO spēki un notiek mācības, bet vajadzīga redzama, nozīmīga un ilgstoša NATO klātbūtne, un jau šobrīd “mēs darām visu, lai izveidotu tādu atturēšanas politiku, lai nevienam pat prātā neienāktu šķērsot NATO valstu robežas”.
Tikmēr norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts norāda, ka filma ir izklaides žanrs – jo provokatīvāk pasniegts stāsts, jo lielāki reitingi.
Un tā šī filma ir arī jāskatās. “Zinām veselu virkni mākslas filmu, kas dažādi spekulē ar dažādiem drošības elementiem - vai tur ir runa par kodoldraudiem un tamlīdzīgi. Nu, tā ir pierasta prakse. Un es nedomāju, ka mums uzreiz ir jāvelk paralēles ar reālo dzīvi. Pasliktinoties kopējai drošības situācijai Eiropā un Baltijas jūras reģionā, šāda veida mākslinieciskas izklaides izpausmes mēs nevaram arī tālāk izslēgt, jo cilvēki tam pievērš uzmanību, tas sakāpina interesi, tas ceļ auditorijas,” skaidro Sārts.
Savukārt par ASV centrs “RAND Corporation” pētījumu Sārts uzsver, ka tas balstās uz virkni pieņēmumu. Tas veikts pirms kāda laika, bet NATO attīstās un pielāgo savu politiku. Varšavas samitā gaidāmi lēmumi par austrumu flanga nostiprināšanu, lai šādi pētnieku scenāriji nebūtu iespējami.
Taču Latvijai arī pašai jāgādā par savu aizsardzības spēju nostiprināšanu un sabiedrības saliedēšanu. “Mūsu sabiedrībā tā nav viegli sasniedzama. Bet tas parāda, it īpaši hibrīdkara scenārijos - jo saliedēts sabiedrības kodols, jo grūtāk hibrīdscenārijus realizēt. Tāpēc es teiktu, ka mums pirms skrienam un prasām papildspēkus, jāizdara vesela virkne mājasdarbu,” norāda NATO centra vadītājs.
Līdzīgi Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu intervijā Latvijas Radio raidījumā "Aktuālā intervija" norāda, ka dažādu scenāriju simulācijas notiek ļoti daudz. Tās ļauj nonākt pie dažādiem secinājumiem, ar kuriem pēc tam ir jāstrādā.
Jau ziņots, ka ASV domnīca "RAND Corporation" pētījumā secināja, ka pat pie pašiem labvēlīgākajiem nosacījumiem Krievijas armijai būtu nepieciešamas vien 60 stundas, lai iebrukuma laikā sasniegtu Tallinu un Rīgu. Šāds scenārijs atstāj NATO ierobežotas iespējas aizstāvēt Baltijas valstis. Savukārt, lai šādu scenāriju vispār nepieļautu, ir nepieciešams reģionā ievest vairākkārt lielākus spēkus, nekā piedāvā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija.
Savukārt trešdienas vakarā Lielbritānijas raidsabiedrība BBC translēja pārraidi ar nosaukumu “World War Three: Inside The War Room”, kurā atveidots karš starp Krieviju un Rietumiem, turklāt arī iebrukums Latvijā.
