Visticamāk, tas būs Raimonds Bergmanis – tagad Saeimas deputāts, kas plašāk pazīstams kā bijušais svarcēlājs, spēkavīrs un olimpiskās kustības aktīvists.
Bergmanis ir darbojies arī aizsardzības jomā: viņš ir Nacionālo bruņoto spēku dižkareivis un rekrutēšanas speciālists. Tomēr par viņa mīnusu tiek saukts politiskās pieredzes trūkums, kas tik atbildīgā amatā esot svarīga.
„Speciāli mēs garumā nevilksim, jo rezervistu soliņš mums ir pietiekami garš uz jebkuru ministra amatu. Ministra amata kandidātu mums ir zināmi – tikai jāizvēlas! Prezidents ir ievēlēts,” šādi ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atbild uz jautājumu, cik ātri viņi atradīs jaunu aizsardzības ministru, kurš varētu stāties Raimonda Vējoņa vietā.
Arī paša jaunievēlētā Valsts prezidenta viedoklis „zaļzemniekiem” būs svarīgs, uzsver Brigmanis. „Tur ir vesela virkne uzstādījumu, kuriem cilvēkam ir jāatbilst. Pirmkārt, ir jāpārzina šī joma, otrkārt, jābūt pielaidei valsts noslēpumam visaugstākajā līmenī, jo jākontaktējas ar mūsu partneriem, lai viņš tiktu pieņemts NATO augstākajā virspavēlniecībā. Tur ir vesela virkne nosacījumu un tur nevar būt pilnīgi vienkāršs cilvēks. Tas ir pilnīgi skaidrs!” teica Brigmanis.
Vējonis ar preses sekretāres Aijas Jakubovskas starpniecību liek saprast, ka publiski jaunā ministra izvēles procesā neiesaistīsies. „Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pildīs aizsardzības ministra pienākumus līdz jauna aizsardzības ministra nozīmēšanai vai līdz brīdim, kad viņam būs jāuzņemas Valsts prezidenta funkcijas (..),” teica Jakubovska.
Arī Bergmanis mobilo tālruni piektdien ir pāradresējis uz deputāta palīdzi, kurai lūgts nodot, ka viņš līdz pirmdienai pārdomāšot Zaļās partijas piedāvājumu kļūt par aizsardzības ministru, jo tā esot ļoti liela atbildība. Tikmēr bijušais aizsardzības ministrs, tagad Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks („Vienotība”) ir bažīgs par to, vai Zaļo un Zemnieku savienība šobrīd spēj atrast labu Vējoņa pēcteci.
„Visu cieņu Raimondam Bergmanim kā cilvēkam. Es pats esmu ar viņu kopā strādājis, es viņu cienu. Visādā ziņā godājams cilvēks, taču viņš nevar būt aizsardzības ministrs.
Ja godīgi, es nepazīstu viņu rindas, taču no acīmredzamākajiem cilvēkiem, es neredzu kandidātus. Domāju, ka ielikt Bergmani par aizsardzības ministru pašreizējos apstākļos, kad mums ir tik daudz drošības izaicinājumu, kad jābūt labai angļu valoda, kad jābūt vismaz spējīgam attīstīties tajā pašā virzienā, kur ir ārlietu ministrs – nav nopietni likt Bergmani!” kritisks bija Pabriks.
Bergmanis kopš rudens ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs, un Latvijā ir pieredzēti aizsardzības ministri, kuriem saistība ar nozari iepriekš nebija vispār, piemēram, lauksaimnieks Atis Slakteris vai veterinārārsts Vinets Veldre. Tomēr viņiem bijusi pieredze valdības darbā, savukārt Bergmanim pirms kļūšanas par ministru vajadzētu vēl pamācīties, domā Pabriks. „Tā ir politiskā pieredze, tā ir aizsardzības pieredze, tā ir starptautiskā pieredze – aizsardzības ministram ir jādara ļoti nopietnas lietas – jābrauc uz Vašingtonu, Balto namu, NATO jālobē dažādas lietas. Protams, ka daudz ko var izdarīt ministrija, taču tā un ierēdņi nav domāti, lai piesegtu ministra mazspēju,” akcentē Pabriks. „Ministrijai vajag ministru, kas var darīt savu darbu. Bergmanim pašam jāsaprot, ka viņš neder. Es negrasos lobēt nedz Slakteri, nedz Veldri. Mēs agrāk esam pieļāvuši, ka mums ir vāji ministri pagātnē, taču pašreiz, kad Ukrainā norit karš un pie robežas ir tādi izaicinājumi – tad mēs nevaram atļauties pieļaut tādas pašas kļūdas kā pagātnē,” uzsvēra Pabriks.
Savukārt premjere Laimdota Straujuma sliecas piekrist Bergmaņa kandidatūrai un norāda, ka uzticēsies Vējoņa viedoklim, kurš atbalsta Bergmani. „Viņš [Vējonis] uzskata, ka Bergmaņa kungs var būt cienījams (..) Es uzticos viņa viedoklim,” atzina Straujuma Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”.
Atbildot uz argumentiem, ka Bergmanim nav nedz pieredzes aizsardzības sfērā un viņa dižkareivja statuss ir nepietiekams ministra darbam, Straujuma atbildēja, ka pieredzes trūkums savulaik pārmests arī Vējonim. Taču tagad visi ir apmierināti ar Vējoņa veikumu. Savukārt attiecībā uz dienesta pakāpēm, Straujuma atteica, ka Vējonim un citam bijušajam aizsardzības ministram pēdējos gados Artim Pabrikam vispār nebija dienesta pakāpes. „Protams, ikdienas pakāpe nav slikta, taču mūsu pēdējo gadu ministriem vispār nav nekādu pakāpju,” sacīja Straujuma.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube piektdienas rītā Latvijas Televīzijā norādīja, ka aizsardzības ministram galvenais esot nevis militārās priekšzināšanas, bet gan spēja paļauties uz profesionāļu konsultācijām un tad pieņemt pareizus politiskus lēmumus.
