Apmēram kilometru aiz Auces novadā esošā Bēnes ciemata decembra nogales tumsu pēkšņi pāršķeļ krāšņa ziemas pasaka.
Ap 350 metru garās spuldzīšu virtenes mazo namiņu pārvērtušas par krāšņu pili, bet dārzu par viesību zāli, kurā vēja radītos ritmos dejā griežas augļu koki un krūmi.
Uz svinībām sanākuši brieži, vāveres un salidojušas sarkankrūtītes.
"Šis man dod gaismiņu, dod to gaišumiņu pārvarēt šo smago laiku. Prieks vakarā paskatīties, un tad jau viss labi, un cerams, ka arī būs labi," sacīja ziemas pasakas radītāja Vita Poļakeviča.
Viņas ikdiena gan nebūt nelīdzinās pasakai. Kamēr vien ārkārtas situācija nebija aizvērusi kultūras iestādes, viņa ik dienu devās uzkopt vietējā tautas nama telpas, bet vēlāk rosīšanās turpinoties savā siltumnīcā, kur saimnieces ''zaļie pirkstiņi'' liek uzplaukt vasaras puķēm. Vieglas dienas ''Saknēs'' neviens negaida, vien nosmej, ka viss sācies 2008. gada krīzes laikā.
"Sākās tā krīze, tad uzcēlām mazo siltumnīciņu un sākām ražot, un tā jau nu jau 11 gadi sanāk (..). Viss sākās krīzes laikā, gan apkopējas darbu dabūju, gan siltumnīcas [izveidoju]," stāstīja Poļakeviča.
Pandēmijas laikā radusies vēlme arī pēc kaut kā skaista.
Roka gan esot iemēģināta jau pirms pāris gadiem, bet šogad pārņēmis īsts "spuldzīšu drudzis'', un tā tapusi "ziemas pasaka", kurai nākamgad noteikti būšot turpinājums.
"Jā, jau ir padomā uz nākamo gadu. Gribas stūrīti pie ceļa, kaut ko izdomāt. Tur ir augstas egles, ko gribas izpušķot," atzina Poļakeviča.
Lielākais gandarījums esot tad, ja pašas rokām paveiktais spēj iepriecēt arī citus, un kāds nejaušs ceļinieks viņas uzburtajā pasaku valstībā vēlas nofotografēties.
