Belte: Finansējuma piesaiste IKP būtu neatkarības deklarācija sabiedriskajiem medijiem

Domājot par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, būtiski arī kompensēt zaudēto ienākumu daļu, un tam piemērots modelis būtu finansējuma piesaiste iekšzemes kopprodukta, diskusijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” sacīja Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, piebilstot, ka zināma neatkarības deklarācijas sabiedriskajiem medijiem.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus nevar notikt haotiski, un tam ir vajadzīgi skaidri priekšnoteikumi. Bez garantijas, ka valsts kompensēs iztrūkstošo daļu un investēs attīstībā, nevar būt ne runas par reklāmas tirgus pamešanu, saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns.

Belte kā optimālu modeli redz finansējuma piesaisti IKP, kā to darot vairākas Eiropas valstis. „Tā būtu zināmā mērā neatkarības deklarācijas sabiedriskajiem medijiem, jo tad ne televīzija, ne radio nevajadzētu iet pie politiķiem un pierādīt, ka mēs neesam ne idioti, ne mērkaķi, mēs nezogam vai esam paklausīgi,” pauda Belte.

Šāds modelis sabiedriskajiem medijiem ļautu rēķināties ar zināmu naudas summu, par kuras izlietojumu mediji atskaitītos sabiedrībai.

Belte arī skaidroja, ka bāzes budžets sabiedriskajiem medijiem nav mainījies vairākus gadus, savukārt mērķdotācijas ir būtiski augušas. „Šīs mērķdotācijas ir mūsu pastieptā roka politiķu, dažādu ministriju virzienā, kas arī zināmā mērā veicina atkarību no politiķiem,” atzīst Blete, piebilstot, ka tas nav pieņemami.

Arī mediju eksperts Rolands Tjarve norāda uz nepietiekamu finansējumu. Viņa ieskatā, nepieciešama politiskā izšķiršanās – ja ir pieņemts politisks lēmums veltīt noteiktu daļu no IKP aizsardzībai, tad to var pieņemt arī attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem.

Lai gan arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Boriss Cilevičs iekrīt, ka sabiedriskajiem medijiem nebūtu jānodarbojas ar komercreklāmu, tomēr viņš atzīst – neskaidrs ir jautājums, vai valsts to vispār var atļauties.

Savukārt komerciālo mediju reklāmas tirgus šādā gadījumā pats noregulētos un noņemtu vairākas problēmas, uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka. Viņa gan neslēpj, ka tad pieaugtu reklāmas cenas, līdz ar to varētu mazināties arī reklāmu apjoms.

 

Diskusijas par sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio – iespējamu aiziešanu no reklāmas tirgus, reklāmdevēju naudu atstājot komercmediju rīcībā, norit jau vairākus gadus. Ar jaunu sparu tās uzvirmoja pirms dažiem mēnešiem, kad Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma veidot darba grupu šī jautājuma pētīšanai.

Tikmēr Kultūras ministrijas amatpersonas jau pasteigušās paziņot, ka tas varētu notikt jau nākamgad.  
 
Pašlaik gan ir neskaidri, kādi būtu ieguvumi no aiziešanas no reklāmas tirgus, taču zināms, ka tādā gadījumā sabiedriskajiem medijiem būtu nepieciešams finansējums, kas šo iztrūkumu aizpildītu. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti