„Var teikt, ka es esmu viens no tiem, kas ir ar abām rokām par,” intervijā aģentūrai BNS sacīja Belte.
Viņš uzskata, ka apvienošanai ir finansiāli un organizatoriski argumenti.
„Domāju, ka tam ir arī pamats un argumenti no funkcijas viedokļa, ko vispār sabiedriskajam medijam vajag darīt. Tāda sadarbība, saplūšana, jaunu uzdevumu, jaunas dienas kārtības noteikšana varētu būt ļoti efektīvs paņēmiens, kā pastiprināt sabiedriskā medija ietekmi un lomu sabiedrībā šajā laikā,” teica Belte.
Tomēr viņš skeptiski vērtēja ieceres mediju uzturēt no mediju nodevas, kuru maksātu skatītāji, jo pašlaik aptaujas liecina, ka cilvēki neredz, par ko maksāt.
„Man šķiet, ja pašreiz kādai ģimenei teiktu, ka mēs gribam kaut kādus latus no jūsu ģimenes budžeta un gribam par šo naudu televīziju rādīt, būtu negatīva reakcija, jo Latvijas Televīzija ar pašreizējo ārējo imidžu nav pats veiksmīgākais spēlētājs televīzijas tirgū. Manā skatījumā, sākumā vajadzētu, tostarp no iekšējiem resursiem, investēt saturā, padarīt šo sabiedrisko televīziju par būtisku un vajadzīgu ģimenei, lai nebūtu jautājums ģimenes galvai, vai mēs maksāsim par to vai ne,” sacīja Belte.
Latvijas sabiedriskā medija koncepciju 13.maijā varētu skatīt valdības komitejā. Koncepcija paredz kopumā trīs variantus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas turpmākajai darbībai.
Pirmā iespēja paredz saglabāt radio un televīzijas institucionālo patstāvību, bet abi mediji realizē kopprojektus. Otrā iespēja piedāvā abu mediju apvienošanu, izveidojot jaunu sabiedrisko mediju. Trešais variants paredz saturu iepirkt galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot tikai ziņu sagatavošanā.
