Beļģijas ministrs: Iestāšanās eirozonā ir politisks lēmums ar vēlmi ciešāk integrēties ES

Ar asu vārdu apmaiņu šodien beidzās Beļģijas premjerministra vietnieka, ārlietu ministra Didjē Reindersa lekcija Rīgas Ekonomikas augstskolā par situāciju eirozonā un eiro ieviešanu. Viens no klātesošajiem nebija apmierināts ar Beļģijas ministra sniegtajām atbildēm par Latvijas gatavību ieviest eiro un tādēļ starp abiem ir izcēlies strīds.

Situācija eirozonā nebūt nav lieliska. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijai nevajadzētu ieviest eiro. Tāds bija Beļģijas premjerministra vietnieka, ārlietu ministra Didjē Reindersa, lekcijas vadmotīvs Rīgā. Tomēr uzrunas noslēgumā starp Beļģijas ministru un Latvijas Universitātes profesoru Andri Deniņu izcēlās asa vārdu apmaiņa. Deniņš sacīja, ka 70% Latvijas iedzīvotāju neesot gatavi eiro ieviešanai un nekur arī nav teikts, ka Latvija eiro ieviesīs. Kad Beļģijas premjerministra vietnieks mēģināja atbildēt, Deniņš viņu vairākkārt pārtrauca, sakot, ka viņš nav apmierināts ar ministra teikto.

„Reinderss: Ja iespējams, jūs esat profesionālis, es arī esmu profesionālis, ļaujiet man sniegt atbildi.

Deniņš: Nerunājiet par šo. Tā nav nekāda atbilde.

Reinderss: Labi. Es teikšu tikai šim profesoram jaunu cilvēku priekšā, ka Eiropas process ir miera un demokrātijas process. Jūs nerādāt labu demokrātijas paraugu šajā telpā.”

Reinderss, kurš iepriekš daudzus gadus bija Beļģijas finanšu ministrs un Eirogupas vadītājs, sacīja, ka eiro ieviešana tāpat kā iestāšanās eirozonā ir politisks lēmums, kas apliecina vēlmi ciešāk integrēties Eiropas valstu saimē. Ministrs arī sacīja, ka Eiropa pārāk bieži tiek nepamatoti vainota visās problēmās.

„Visi Eiropas ministri brauc uz Briseli, lai pieņemtu lēmumus. Ja kāds lēmums ir pozitīvs viņu konkrētās valsts iedzīvotājiem, viņi brauc mājās un saka, ka tas ir viņu nacionālais lēmumus. Ja tas ir lēmums ar kādu negatīvu pieskaņu kādas lauksaimniecības vai tērauda industrijas restrukturizācijas dēļ, tas ir Briseles lēmums. Bet šos lēmumus pieņem vieni un tie paši cilvēki,” skaidroja Reinderss.

Raksturojot pašreizējo situāciju Eiropā, ministrs pajokoja, ka esot dzirdējis, ka nauda no Kipras tagad dodas uz valstīm, kas atrodas ziemeļos.

Vēlāk preses konferencē ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Reinderss tika aicināts paskaidrot, vai viņš ar šiem vārdiem ir domājis Latviju un vai nerezidentu naudas pieaugums varētu traucēt Latvijai pievienoties eiro. Beļģijas ārlietu ministrs atbildēja, ka nauda no Kipras aiziet uz vairākām Eiropas valstīm.

Reinderss: „Ja Kiprā ir problēma, tad nauda no tās noteikti plūdīs uz citām valstīm. Bet es gribu atkārtot, ka tās nav tikai Eiropas ziemeļos esošās valstis. Ja precīzāk, es zinu vienu mazu valsti netālu no Beļģijas, kura sastopas ar tādiem pašiem jautājumiem.”

Šī mazā valsts, protams, ir Luksemburga ar tās milzīgo banku sektoru. Luksemburgas bankas tiek asi kritizētas par lielo slepenību, kas piesaista brīžiem apšaubāmus ārvalstu noguldītājus.

Lai risinātu eirozonas finansiālās grūtības, pēc Beļģijas premjerministra vietnieka domām, Eiropas Savienībai ir nepieciešama labāka pārvalde, un Eiropas Komisijas rokās būtu jābūt svirām, lai kontrolētu dalībvalstu budžetus. Tas esot nepieciešams tādēļ, ka vienas valsts netālredzīgie lēmumi var kaitēt visiem pārējiem. Bet šādam federālisma modelim Eiropā piekrīt nebūt ne visi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt