Tie Briselē dzīvojošie, kuri joprojām ir reģistrējušies savā pašvaldībā un kuriem Latvijā ir māja vai zeme, norāda, ka viņiem rūp, kāda būs nākamā vietējā vara. Tādēļ aicina rast iespējas pārredzamā nākotnē arī svešumā dzīvojošajiem piedalīties ne tikai balsojumā par Saeimu, bet arī par vietējām varām.
Toms, Zane un Dace Briselē dzīvo un strādā jau vairākus gadus. Būdami Latvijā, allaž piedalījušies pašvaldību vēlēšanās. Viņu iecirkņi būtu Jūrmalā un Rīgā, taču tagad, kad dzīve izveidojusies Beļģijā, viņi arī Briselē ir reģistrējušies, un pašvaldību vēlēšanas Latvijā vairs nav tik nozīmīgas.
Zane gan norāda, ka ne visiem Briselē dzīvojošajiem latviešiem ir šāda attieksme. Daudzi te ir ieradušies uz laiku un ar pašvaldībām arvien saista ciešas saiknes. „Daudzi jau plāno agrāk vai vēlāk atgriezties, tam gatavojās. Būvē mājas, pērk dzīvokļus un saistīs savu dzīvi arī pašvaldību”.
Līdzīgi domā arī Edijs, kurš vairākus gadus dzīvo un strādā Briselē, darba dēļ uz pašvaldību vēlēšanām netiek, bet uzskata, ka tās nav mazāk svarīgas par Saeimas vēlēšanām.
Arī Simona uz Latviju vēlēšanu dēļ nebrauks, taču norāda, ka šī ir tā reize, kad atkal domāt par to, kā rast iespēju arī svešumā dzīvojošiem tautiešiem piedalīties nozīmīgos politiskos procesos dzimtenē.
Pašvaldību vēlēšanas sakrīt ar atvaļinājuma laiku, un tas var būt vien no iemesliem, kādēļ Briselē dzīvojošie latvieši brauktu uz dzimteni un piedalītos vēlēšanās, secina Latviešu biedrības Beļģijā valdes loceklis Agnis Sauka, sakot, ka pēc būtības dzīvojošie te ir aktīvi un, ja vien būtu iespējas, balsotu.
Ideja par interneta balsojumu, kas varētu dot iespējas piedalīties tiem, kas nav dzimtenē, ir tapšanas stadijā, norāda Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Viņa piebilst, ka interneta balsošana ir tikai viens no veidiem, vēl ir iespējams pasta balsojums. Taču, vai jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās kāda no šīm iespējām stāsies spēkā, būs valdības rokās.
