Pēcpusdiena

Saeimas atbildīgā komisija iztaujā Tiesībsarga amata kandidātus

Pēcpusdiena

NEPLP izvērtē Latvijas TV valdes paveikto

Cilvēki no sešiem rītā stāv rindā, lai pierakstītos pie valsts apmaksāta speciālista

Belēvičs rindas pie ārstiem grib mazināt ar pieeju «nauda seko pacientam»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) rindas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un pie speciālistiem grib mazināt ar "trīs pasākumu kopleksu", vienlaikus veselības aprūpē ieviešot principu "nauda seko pacientam".

Jau ziņots, ka ceturtdienas rītā Austrumu slimnīcā pat izcēlās pacientu grūstīšanās, cenšoties ieņemt labāku vietu rindā.

"Rindām ir vesela virkne ļoti dažādu iemeslu, un ļoti daudzas lietas varētu uzlabot pat bez papildu naudas. Mūsu valstī, protams, ir situācija, ka veselībai tiek atvēlēti nepietiekami daudz līdzekļu, bet vienlaikus mūsu pacientiem ir tiesības izvēlēties, kur saņemt veselības aprūpes pakalpojumu, un izvēlēties ārstu," Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica Belēvičs.

Pēc viņa sacītā, rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijas Onkoloģijas centrā veidojas, jo tur ir visvairāk onkologu speciālistu. Turklāt rinda pie šiem speciālistiem ir ne tikai uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, bet arī uz maksas pakalpojumiem.

Ministrs norādīja, ka situāciju "var un vajag mainīt". Tāpēc ir izstrādāta virkne priekšlikumu, kas ar nozarē strādājošajiem tiks apspriesti vistuvākajā laikā.

Pēc ministra teiktā, pirmkārt, tiek apsvērta iespēja mainīt onkoloģisko pacientu dinamisko novērošanu.

"Ir zinātniski pierādīts, ka recidīvi un metastāzes veidojas pirmajos divos gados pēc operācijas un pēc ārstēšanas uzsākšanas. Ilgāk kā trīs gadus neveikt šo dinamisko novērošanu Latvijas Onkoloģijas centrā, kur veikta ārstēšanās, bet pārnest šo tālāko dinamisko novērošanu tuvāk  pacienta dzīves vietai – pie ģimenes ārsta,” teica ministrs.

Ar šo soli plānots atslogot akūtos gadījumus no tiem gadījumiem, „kur nav steiga”. „Tas dotu 9000 vietas akūtiem gadījumiem,” teica ministrs, norādot – tas ļautu situāciju normalizēt trīs gadu laikā.

Otrkārt, nepieciešams „atbrīvoties no nevajadzīgiem izmeklējumiem”. No šā gada 1.janvāra jau ir ieviesta kartība, lai „atbrīvotos no nevajadzīgiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, pacientam neciešot”, skaidroja veselības ministrs.

"Tāpat ir vesela virkne radioloģijas un vizuālās diagnostikas izmeklējumu, kas ir ļoti svarīgi pie diagnozes vēzis. Mums ir jāatbrīvojas no situācijas, ka pacients pats var sevi nozīmēt uz šo izmeklējumu, vienkārši ārstam palūdzot. Mēs ieviesīsim tādu kārtību, ka ģimenes ārsts - speciālists - nosūtot (..), norāda diagnozi zem jautājuma, kā arī objektīvos radītājus, kāpēc viņš grib, lai tiktu veikts šis izmeklējums,” teica ministrs.

Trešais priekšlikums, pēc ministra teiktā, ir ļoti būtisks, un tā atbalstam būs nepieciešama „politiskā drosme un arī griba”.

„Ja pacienti paši ir izvēlējušies kvalitatīvāko vietu un šo pašu pakalpojumu var iegūt citās vietās bez rindas vai gandrīz bez rindas, tad valsts naudai vajadzētu sekot līdzi pacientam. Tad ar šo trīs pasākumu kompleksu grasāmies situāciju tuvākajā laikā uzlabot,” teica ministrs.

Jautāts, vai pēc šīs sistēmas varētu mainīties valsts apmaksāto izmeklējumu kvotu sadale starp valsts un privātajām ārstniecības iestādēm, ministrs atbildēja apstiprinoši.

"Veselības centra 4" vadītājs Māris Rēvalds Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" atzina, ka no ministra saņemts "brīnišķīgs signāls". "Labāks signāls nemaz nevar būt," viņš noteica. "Es esmu ļoti pārliecināts, ka pacients izvēlēsies kvalitatīvākās medicīnas iestādes. Un tas būtu pareizs ceļš."

Rēvalds atzina, ka ministrs par pieeju "nauda seko pacientam" runā tikai tagad, bet sarunās iepriekšējās dienās dzirdēti citi kritēriji, "kā dalīt finansējumu". "Tur kritērijs tika minēts, kas tā par iestādi – privāta vai publiska," teica Rēvalds, norādot, ka sarunās izskanēja arī priekšlikums atņemt privātajiem atvēlēto naudu izmeklējumiem un atdot to valsts iestādēm, kam tās pietrūkst.

Pēc Rēvalda teiktā, valsts apmaksāto izmeklējumu kvotu sadalē ir jāņem vērā kvalitātes, pieejamības un efektivitātes kritērijs. "Un pats galvenais ir pacienta izvēle," noteica "Veselības centra 4" vadītājs, norādot, ka privātās medicīnas iestādes nebaidās no konkurences un "tas ir tas, kas arī būtu jādara".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti