Otrdien Belēvičam bija jāsniedz atbilde uz premjeres izdotu rezolūciju par to, kā notikušas lielās izmaiņas vairākās slimnīcu valdēs, jo premjere vēlējās pārliecināties, vai tas noticis atbilstoši Ministru kabineta (MK) instrukcijai un vai ir bijuši ārkārtas apstākļi.
Veselības ministrs oauda paļāvību, ka valsts sekretāre rīkojusies atbilstoši noteiktajai kārtībai. Šī rezolūcija gan izdota pirms Veselības ministrijas vadība izteica neuzticību Stradiņa slimnīcas vadītājam Dinam Šmitam un viņš no amata atkāpās, tāpēc šīs izmaiņas tieši nav ministram jāskaidro.
„Šodien bija tā beigu dienu, kad jāiesniedz ir skaidrojums, no rīta vēl atbildes nebija,” norādīja premjeres Laimdota Straujumas (“Vienotība”) preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Rezolūcija saistās ar būtiskajām izmaiņām vairāku lielo slimnīcu valdēs, kad no tām atkāpās atsevišķi valdes locekļi un to vietā uzreiz tika iecelti citi.
„Premjerministre lūdz skaidrot situāciju, kā tiek iecelti slimnīcu valdēs locekļi, vai tie tiek iecelti atbilstoši instrukcijai, kāda ir Ministru kabinetā par slimnīcas valdes locekļu iecelšanas kārtību, par komisijām, kuras ir jāizveido un tamlīdzīgi,” skaidroja Rozenberga.
Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte skaidroja, ka šī ir jaunā kārtība jeb Ministru kabineta instrukcija.
„Tur pateikti divi galvenie virzieni, kā atlasa valdes locekļus gadījumos, kad valde nav lemttiesīga – tāda kā paātrinātā kārtība, un tad, ja valde ir lemttiesīga, tad ir vienkāršotā kārtība – tas nozīmē, ka tiek izveidota nominācijas komisija, kas izvērtē pretendentu atbilstību instrukcijā minētajiem kritērijiem. Komisija pretendentus izvērtē un tas, kurš tiek atzīts par atbilstošāko, attiecīgi tiek virzīts valdes locekļa amatam. Kad valdes loceklis tiek iecelts amatā, tad visa šī atlases kārtība, pretendentu skaits un atlases kritēriji tiek nopublicēti mājaslapā,” klāstīja Upīte.
Upīte arī skaidroja, ka premjeres rezolūcija saistībā ar izmaiņām slimnīcu valdēs izdota, jo “mēs gribam saprast, vai bija šie ārkārtas apstākļi, un, ja nebija ārkārtas apstākļi, kā ir noticis šis process kopumā”.
“Jo mums nav detalizētas informācijas, un tāds arī mērķis - noskaidrot visas detaļas, lai nebūtu nekādas šaubu ēnas par šiem valdes locekļiem, kas ir iecelti amatos,” norādīja Upīte.
Belēvičs stāstīja, ka otrdien atbilde uz premjeres rezolūciju tiks iesniegta.
„Es esmu parakstījis to dokumentu šodien, tas ir ceļā uz Ministru kabinetu, attiecīgu atskaiti, ko premjerministre prasa, bet es esmu absolūtā pārliecībā, ka Zvidriņas kundze rīkojas atbilstoši likumam un Ministru kabineta instrukcijai,” pauda Belēvičs.
Jau vēstīts, ka lielās un pēkšņās izmaiņas vairākās lielo slimnīcu valdēs notika 18.februārī Zvidriņas sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē. Todien no amata atkāpās Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka un valdes loceklis Imants Rezebergs. Bez amatiem viņi nepalika – Boka joprojām Austrumu slimnīcā ir valdes loceklis, savukārt Rezebergs uzreiz aizceļoja uz Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdi. Par Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Zvidriņa kā valsts kapitāldaļu turētāja slimnīcās iecēla valdes locekli Anitu Slokenbergu. Savukārt no valdes aizgājušā Rezeberga vietā iecēla Kasparu Plūmi. Tāpat Zvidriņa Stradiņa slimnīcas valdi papildināja ar veselības jomā mazzināmo Normundu Štālu. Savukārt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdē iecelts Modris Ciems.
Taču pavisam nesen 13.martā, kas ir vairākas nedēļas pēc šīm izmaiņām, Veselības ministrijas mājaslapā darba sludinājumu sadaļā izsludināts konkurss uz valdes locekļu amatiem visās četrās slimnīcās, kurās februārī jau iecelti valdes locekļi.
Ziņu aģentūrai LETA Veselības ministrijā skaidrots, ka šie konkursi izsludināti, lai pārliecinātos, ka ministrija izvēlējusies piemērotākās personas - lai "noņemtu jebkādas bažas", ka jaunieceltie valdes locekļi varētu neatbilst ieņemamajam amatam un prasībām.
