Belēvičs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka veselības joma gadiem ilgi sirgst no hroniska finansējuma trūkuma, bet ministrija pašlaik izstrādā rīcības plānu ar priekšlikumiem, kā palielināt mediķu algas, kā samazināt pacientu rindas, kā izstrādāt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansējuma modeli. Taču ekonomika nav augusi, papildu naudas budžetā nebūs, bet ir iespējams palielināt budžeta deficītu, atvēlot naudu tieši veselības aprūpei.
Ministrs atzina, ka viņš neatbalsta budžeta deficīta palielināšanu, taču, ja tā ir vienīgā iespēja atrast naudu veselības aprūpei, tad tas ir jādara.
Arodbiedrību iecerētās akcijas viņš vērtē kā atbalstu veselības jomai.
“Šīs akcijas adresētas visai valdībai un parlamentam, un valdībai un parlamentam ir jāsadzird, un veselības jomai jākļūst par prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos,” sacīja ministrs.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers gan bija skeptisks par valdības ieceri lūgt Eiropas Komisijas atļauju palielināt budžeta deficītu, kas ļautu nākamgad atvēlēt veselības aprūpes nozarei kopumā papildu 44 miljonus eiro.
Krīgers raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka valdības “mēģinājumi un apņemšanās ir no gada uz gadu, un nekas nenotiek”. Jau pirms pieciem gadiem solīts, ka veselības aprūpei atvēlēs 4% no iekšzemes kopprodukta, bet šobrīd tie ir tikai aptuveni 3%.
Valdības solījumus atrast naudu nākamgad Krīgers uzskata par tukšām runām, lai nomierinātu sabiedrību un mediķus.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvijā veselības aprūpe no iekšzemes kopprodukta saņem vairāk nekā divas reizes mazāku finansējumu nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar to arī veselības aprūpes pieejamība pie mums ir vissliktākā Eiropā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un nozares arodbiedrība uzskata, ka ir pēdējais brīdis novērst katastrofu veselības nozarē. Ja no valsts puses netiks panākti solījumi finansējumu palielināt, jau tuvākajā laikā gaidāmas mediķu un iedzīvotāju kopīgas protesta akcijas.
Protesta akcijas varētu būt tautas sapulces mītiņu formā, kurās varētu piedalīties arī ikviens iedzīvotājs. Galvenā prasība būs palielināt finansējumu nozarei, “sasniedzot 4,3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2018. gadam, un parādīt, kā finansējums tiks sadalīts”, skaidroja Krīgers.
“Lai samazinātos rindas, pacientu līdzmaksājumi un tiktu palielināta samaksa nozarē strādājošajiem,” protesta akciju prasības skaidroja LABS vadītājs.
Iziet ielās mudina runas par medicīnas privatizāciju
Uz veselības aprūpes līdzekļu nepietiekamību norāda gan rindu palielināšanās ārstniecības iestādēs, gan invaliditāte un mirstība. Aizvien grūtāk klājas arī slimnīcām, kuras, īpaši reģionos, daudzviet nav iespējams nodrošināt ar medicīnisko personālu.
“Trūkst darbaspēka un zemie tarifi iedzen strupceļā visu slimnīcu vadītājus. Mēs atbalstām šādas akcijas, kas pievērš uzmanību, lai veselības aprūpe tiktu nodrošināta vismaz minimālā līmenī,” iepriekš sacīja Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Kalējs.
Līdz 2018.gadam veselības aprūpes nozares finansējums jāpalielina līdz vismaz četrarpus procentiem no iekšzemes kopprodukta esošo aptuveni trīs procentu vietā un tas jādara steidzami. To prasīs gaidāmajās protesta akcijās. Šis skaitlis gan mediķu protestos izskanējis jau iepriekš. Taču šoreiz mediķus iet ielās mudina jauni apstākļi.
„Pēdējais piliens bija dažu aizvadīto dienu laikā uzpeldējusī informācija gan no Latvijas Bankas ekspertu puses, gan no premjerministra puses, ka Latvijā veselības aprūpi paredzēts privatizēt. Protams, tas tika pateikts nedaudz savādākā formā, taču, kā lai savādāk tulko izteikumu, ka veselības aprūpē sagaidāmās reformas ir tādas, kas nodrošinātu, ka nozarē katru gadu no valsts budžeta ir jāpiešķir arvien mazāk līdzekļu,” skaidroja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Keris uzsver, ka tas ir pretrunā gan ar Eiropas Komisijas, gan Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem Latvijai, un tas radīs tikai vēl lielāku mirstības un invaliditātes pieaugumu.
Turklāt atšķirībā no atsevišķiem ekspertiem un politiķiem Latvijā, ne Eiropas Komisija, ne Pasaules Veselības organizācija vairs neprasot no Latvijas strukturālas reformas, jo tās izdarītas jau krīzes gados.
„Šinī situācijā atklājas, ka veselības aprūpe nav saņēmusi pienācīgo desmitiem gadu finansējumu nevis tāpēc, ka valstī nav naudas, bet tāpēc, lai veicinātu privātā biznesa attīstību nozarē; tas ir cinisks un šaušalīgs biznesa plāns, kas balstīts uz cilvēku asinīm, asarām un kauliem un liekas neiespējams Eiropas valstīm,” pauda Keris.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers atgādināja, ka finansējums veselības aprūpei Latvijā ir divreiz mazāks vidēji nekā Eiropas Savienībā un mūsu cilvēki tāpēc ir vairāk apdraudēti.
„Tas ir arī fiziskais apdraudējums - mums pasliktinās jauniešiem veselība, viņi nespēj veikt produktīvu dienestu bruņotajos spēkos, mums pasliktinās situācija ar kvalitatīvu darbaspēku, uzņēmēji ziņo par to, ka palielinās arodslimību skaits, invaliditāte, nāves darba vietā, un tas mūs visus ļoti uztrauc,” klāstīja Krīgers.
Rīgas Dzemdību nama vecmāte Ilze Ansule iepazīstināja ar mediķu ikdienu. Piemēram, vecmātēm un māsām nākas strādāt divas darba slodzes vai divos darbos.
„Tā alga ir tik niecīga stacionāros, reāli tā ir vidēji 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, un tu nevari nestrādāt vēl kaut kur. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc katru mēnesi – tas ir smilšu pulkstenis - vismaz pāris cilvēku samazina slodzi, lai strādātu otrā darbā vairāk un varētu atļauties strādāt savā profesijā vai aiziet projām,” stāstīja Ilze Ansule.
Mediķu arodbiedrība cer, ka valdība savas kļūdas atzīs un veselības nozarei naudas būs vairāk, taču ja tā nenotiks, arodbiedrība apsver prasīt Saeimas atlaišanu.
Jau vēstīts, ka arodbiedrības rīkos protesta akcijas, kurās aicinās ikvienu Latvijas iedzīvotāju prasīt valdībai palielināt finansējumu veselības aprūpei. Pagaidām vēl nav zināms, kad protesta akcijas notiks. Tāpat nav skaidrs, kāds būs akciju formāts. Tiesa, akcijas noteikti nebūs streiks, jo tajās iecerēts aicināt piedalīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, nevis tikai mediķus. Tāpēc, iespējams, akcijas varētu izpausties kā tautas sapulces vai mītiņi. Par to arodbiedrības lems otrdien, 19.aprīlī.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nolēma maijā rīkot protesta akcijas. Ģimenes ārsti vienojās par miermīlīgu protesta akciju pie valdības nama, un tā notiks kādā no maija otrdienām, kad notiek Ministru kabineta sēdes. Viena no protesta aktivitātēm varētu būt aicinājums pacientiem zvanīt uz veselības ministra biroja telefoniem un stāstīt par savām problēmām.
