Valsts akciju sabiedrība “Latvijas pasts” Beļavas pasta nodaļā veikt reorganizāciju plāno, pamatojot to ar pasta apmeklētāju skaita samazināšanos.
Taču pašā Beļavā norāda – pasts vietējiem iedzīvotājiem ir nepieciešams un cilvēki tā pakalpojums izmanto regulāri. “Kas nāk izņemt pensiju, kas kaut ko iemaksāt, samaksāt, pasūtīt avīzes. Rinda reizēm ir bijusi savi desmit, divpadsmit,” stāsta Beļavas pasta nodaļas darbiniece Ligita Skopāne.
Līgums ar “Latvijas pastu” beidzies jau pagājušajā gadā. Tad nevienai no iesaistītajām pusēm iebildumu par līdzšinējo darbību nebija, tāpēc strādāts vēl gadu pēc tiem pašiem nosacījumiem. Nu, kad jāslēdz jauns līgums, “Latvijas pasts” piedāvā pasta nodaļas darbu aizstāt ar pastnieku, kurš vienu stundu dienā veiktu visus pasta darbinieka pienākumus.
“Es nekādā gadījumā nepiekritīšu tādai reorganizācijai. Tas nozīmē to, ka pasts burtiski tiek slēgts. Es vēlos uzsvērt – tā ir Latvijas valsts akciju sabiedrība un Latvijas valstij ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem ne tikai Rīgā, bet arī laukos. Par 2014.gadu “Latvijas pasts” ir strādājis ar peļņu tuvu miljonam, tad kā skan vārdi “bezpeļņas organizācija” un “peļņa”, un to, ka viņiem ir neizdevīgi uzturēt lauku pasta nodaļas?” norāda Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Stāķu pagastā, kurā jau divus gadus reizi dienā vajadzētu būt pieejamiem pasta pakalpojumiem pie pastnieka, vietējie iedzīvotāji stāsta, ka šādas iespējas nav. “Pensiju mums arī no Gulbenes pastniece ved, cita nekā,” stāsta Stāķu pagasta iedzīvotāja Ņina Petunova.
Lai pasta nodaļu Beļavas pagastā neslēgtu, pašvaldībā tiek apspriesta iespēja pasta nodaļas darbu daļēji finansēt no saviem līdzekļiem. “Varbūt ir kaut kādas pozīcijas, ko mēs varam par šīm telpām samazināt,” saka Aivars Rakstiņš.
“Latvijas pastā” gan stāsta, ka Beļavas pagasta pasta nodaļu pagaidām neslēgs, jo pašvaldības nostāja ir kategoriski noraidoša. Tāpēc tuvākajā laikā paredzēts vienoties par jauno līgumu.
