Beigusies nauda valsts apmaksātajai endoprotezēšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Hroniskas sāpes un nekustīgs dzīves veids ir ikdiena, ar ko jāsaskaras tiem cilvēkiem, kuri gaida uz endoprotezēšanas operācijām. Valsts vēl kavējas piešķirt ļoti nepieciešamos 900 tūkstošus latu, lai rindas atkal sāktu kustēties uz priekšu.

Hroniskas sāpes un nekustīgs dzīves veids ir ikdiena, ar ko jāsaskaras tiem cilvēkiem, kuri gaida uz endoprotezēšanas operācijām. Valsts vēl kavējas piešķirt ļoti nepieciešamos 900 tūkstošus latu, lai rindas atkal sāktu kustēties uz priekšu, bet ārsti vērtē - lai rindas būtiski samazinātu, nepieciešama divreiz lielāka summa. Nepieejamais pakalpojumus ir pretrunā arī ar cilvēktiesībām, un speciālisti iesaka godīgi pateikt, vai endoportezēšana vispār ir pieejams un valsts apmaksāts pakalpojums.

Gads tikai pusē, bet valsts apmaksātajai endoprotezēšanai nauda beigusies. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā atvaļinājumu laiks un ārsti vēl arī ņem bezalgas atvaļinājuma dienas, jo pacientu tagad maz. Dārgo pakalpojumu, kas maksā no vairākiem simtiem līdz pāris tūkstošiem latu var saņemt tika tie, kas gatavi maksāt apmēram pusi no operācijas.

Ja tagad valsts piešķirtu naudu, tikai septembrī varētu atsākt valsts apmaksāto pakalpojumu. Lielākā daļa endorpotezešanas notiek tieši traumatoloģijas slimnīcā, kur mēneši vidēji tiek veikti pāris simti operāciju. Rīgas 2. slimnīca mēnesī veic ap 50 operācijām. Tās vadītājs Juris Petronis skaidro, jau tagad tikai neliela daļa ir dārgās operācijas, vēl vairāk to skaitu samazināt nevar. Bet pacientiem, kuri ir lielākoties vecāka gada gājuma, naudas nav lai samaksātu. Lai rindas būtiski samazināt vajadzētu vismaz divas reizes lielāku papildus naudu.

Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce Rēvele uzskata, ka rindas ar katru gadu paliek garākas un tas norāda uz valdības prioritātēm. Tā vietā lai sekotu līdzi, kā slimnīcas plāno budžetu un kā tiek veikti pierakstītie rēķini, naudas trūkst lietām, kuras garantē Latvijas likumdošana. Liene Šulce Rēvele norāda, ka ja valsts nevar nodrošināt likumā paredzētos pakalpojumus, tie būtu jāmaina un godīgi jāpasaka kas ir tie pakalpojumi, kurus valsts apmaksā.

Veselības ministrija, kamēr vēl nav skaidrs, vai un cik daudz naudas valsts budžeta grozījumi atvēlēs nozarei, nekomentē to, kā varētu izvērsties garās rindas. Pagaidām prasīti papildus teju 900 tūkstoši latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti