Šis ir sen gaidīts notikums vēža pacientu vidē, jo viņi beidzot saņems arī atbalstu un uzmundrinājumu.
Centrs atgādina dzīvokli. Te ir mājīgi, te var iekosties ābolā un, jā, arī izraudāties.
“Vispirms mēs ļaujam izrunāties. Ļaujam izpaust savas emocijas, ļaujam paraudāt. [..] Izpaust emocijas un klausīt ārstu. Un domāt tikai par sevi!” stāstīja psiholoģe Elita Keiša.
Šeit sniegs gan konsultācijas, gan palīdzēs tuviniekiem. Bet mākslas, mūzikas, drāmas terapija ļaus paust tās emocijas, kuras vārdos grūti ietvert. Tāpat šeit gaidīs arī personālu.
Daļa no šīs trauksmes pāriet arī uz ārstu. No janvāra centrā palīdzēs arī ārstiem. Šādiem centriem jābūt visur, kur ir reāli pacienti, pauda onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe.
Līdz gada beigām šeit plāno palīdzēt vismaz 400 pacientiem, kuri saskārušies ar diagnozi “vēzis”.
