Lai gan atbildīgās institūcijas salīdzinoši ātri risina jautājumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, lielākās problēmas sagādā sabiedrības noraidošā attieksme pret atšķirīgo, samazinātie bēgļa pabalsti un vājās latviešu valodas zināšanas, kas kavē integrāciju gan sabiedrībā, gan darba tirgū. Tāpēc vairums statusu saņēmušo personu izvēlējušās Latviju pamest.
Ir pagājis gandrīz gads, kopš praksē īstenojam bēgļu uzņemšanu Eiropas Savienības pārvietošanas programmā, un var atskatīties uz paveikto. Integrācijas prakse dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīga. Piemēram, Igauniju nav pametis neviens šogad bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvējs, jo nevalstiskais sektors parūpējies par to, lai cilvēkiem palīdzētu ikvienā dzīves situācijā.
Grūti ar mājokļa un darba atrašanu
Patvēruma meklētājiem, ierodoties Latvijā, bieži jāsaskaras ar sāpīgu pieredzi, jo attieksme nereti ir noraidoša, tomēr šajā ziņā valsts maz ko var līdzēt. Ja plānā lielākā daļa finanšu un aktivitāšu veltītas procesiem, līdz persona vispār nonāk Latvijā, tad krietni mazāk uzmanības atvēlēts procesiem, kas notiek ar cilvēku pēc tam, kad bēgļa vai alternatīvais statuss ir saņemts, jāpamet "Mucenieki" un jāuzsāk patstāvīga dzīve.
"Mēs esam saskārušies ar to, ka šie cilvēki ir spiesti pēc statusa saņemšanas pamest Latviju. Protams, šiem cilvēkiem maksimāli ātri tiek lemts šis jautājums par statusa piešķiršanu, bet dzīvesvietas un darbavietas jautājums, protams, ir tas, kas ir aktuāls un kas arī valdībā regulāri tiek skatīts un analizēts," atzīst Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Rapimovs.
Tas, ka Latviju pametuši gandrīz visi cilvēki, kas uzņemti kopīgajā programmā un šeit ieguvuši uzturēšanās atļauju, valstij nav goda lieta. Šādi secinājumi konferencē izskanēja ne vienu reizi vien.
"Tā rezultātā, protams, mēs runājam par to, ka ir ārkārtīgi grūti risināt pirmās nepieciešamības jautājumus. Tā ir gan dzīvesvietas, gan darbavietas atrašana, gan izglītība.
Projekts precīzi iekļaujas tajā realitātē, kur mēs šobrīd esam," sacīja IeM pārstāvis.
Pabalsts niecīgs, problēmas ar valodu
Realitāte ir tāda, ka cilvēki ar pabalstu 139 eiro apmērā nevar atļauties samaksāt par dzīvokli pirmajam un pēdējam mēnesim. Turklāt, uzzinot potenciālās algas citviet Eiropā, steidz kravāt čemodānus.
Ja kāds arī varētu samaksāt nepieciešamās īres summas, darbu atrast un bērniem iekārtoties skolā arī nav viegli.
"Latviešu valodas zināšanas ir ļoti būtiskas, un, pirms cilvēks nav apguvis valodu pilnvērtīgā līmenī, es domāju, ka par pilnvērtīgu integrāciju mēs nevaram runāt," stāstīja Labklājības ministrijas Darba politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
"Tas nav reāli. Iedomājieties, ka jums būtu tagad arābu valoda jāmācās. Vai jūs 120 stundās varētu apgūt tā, lai dotos pie darba devēja?" latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne teic, ka 120 stundās, ko valsts apmaksā, cilvēkiem varot iemācīt vien iepirkties veikalā un braukt sabiedriskajā transportā. Tātad galvenais plāna mērķis – sociālā un ekonomiskā integrācija – nav sasniegts.
No Igaunijas neviens nav aizbēdzis
Ar līdzīgām problēmām saskaras arī lietuvieši, turpretī Igauniju nav atstājis neviens šogad uzturēšanās atļauju saņēmušais cilvēks. Igaunijā katrai institūcijai esot skaidra tās atbildība, turklāt igauņi rūpējoties, lai valodas apmācības neapstātos tad, kad persona apguvusi sarunvalodas prasmes.
"Ja atbildīgās ministrijas un valsts ierēdņi un pašvaldības uzņemas mājvietu nodrošināšanu un rūpējas par veselības aprūpes pieejamību, sociālajām garantijām, tad nevalstisko organizāciju uzdevums ir nodrošināt bēgļus ar atbalsta personām, kas palīdzēs visā integrācijas procesā.
Vienmēr ir persona, kas parūpēsies, lai bēglis nejustos, ka viņš vai viņa ir viens un neko nesaprot,
un nejutīsies tā, ka nevienam nav laika, lai risinātu viņa vai viņas problēmas," sacīja nevalstiskās organizācijas "Prodia" pārstāvis Tanels Metliks.
Apjomīgā konference, kas turpināsies arī ceturtdien, paredzēta kā pieredzes apmaiņa starp Baltijas un citām Eiropas valstīm par to, kā imigrantus veiksmīgāk integrēt un kā cīnīties ar sabiedrības aizspriedumiem.
